Pirmais, kurš pamanījis postažu, bijis jaunpilnieks Aivars Strods. Ejot gar dīķi, viņš pamanījis vairākas pamatīga lieluma karpas. Beigto zivju skaits audzis, un viņš sazinājies ar dīķa īpašnieku un vīriem, kas rūpējas par zivīm un dīķa apkārtni.
Pēcāk vīri laikrakstam stāstījuši, ka lielāko daļu beigto zivju veidojušas sešus kilogramus smagas karpas – kopā ap 100, svarā no četriem līdz 11 kilogramiem. Taču mirušo zivju vidū bijušas arī līdakas, raudas, līņi, asari, amūri un karūsas, kuras uzskata par izturīgām pret piesārņojumu.
Vides dienests jau paņēmis ūdens paraugus. Tie kopā ar beigto zivju paraugiem nogādāti zinātniskā institūta “Bior” laboratorijā. Tur notiks bioķīmiskās analīzes, kas var būt palīdzēs noskaidrot zivju bojāejas iemeslu. Zinātnieki gan norādījuši, ka būs tikai pesticīdu analīzes. Lai noteiktu citas, daudz smagākas indes iespējamo klātbūtni, arī analīzēm jābūt daudz pamatīgākām. Taču tām neesot pieticis naudas.
