Jaunpils BUB atrodas skolas garāžās. Pašu spēkiem vīri to pamazām remontē. Darāmā gan vēl ir daudz, bet telpas jau nav galvenais, lai sargātu novadniekus no sarkanā gaiļa. Galvenais ir prasme un kārtīgs auto ar ūdens mucu.
„Bija [degšana] Degolē. Aizbrauca Tukuma VUGD un es aizbraucu, un principā mūsu mašīnas ūdens izglāba, jo ūdens viņiem tur nebija pilnīgi nekur ziemā,” kādu gadījumu atceras brīvprātīgais ugunsdzēsējs Ivars Jaucis.
Jaunpilnieki lepojas, ka var aizvest piecas tonnas tik dārgā ūdens, vien pats 1981. gadā ražotais ugunsdzēsēju auto gan drīzāk atgādina šķaudošu un klepojošu opīti.
„Vienīgais - kamēr viņu palaiž, kamēr tiek ārā… Nav garantijas, ka viņa normāli ies, ja ar 50km/h braucam, tad arī ir labi,” saka Māris Lagzdiņš, Jaunpils BUB valdes priekšsēdētājs.
Pagājušajā gadā savā novadā brīvprātīgie steigušies palīgā sešas reizes, un arī šogad jau slāpētas liesmas kūlas ugunsgrēkā. Dažkārt palīdzību lūdz arī kaimiņi Dobeles un Tukuma novados, bet ar auto, ko apdzīt var pat labs velosipēdists, tas kļūst neiespējami, tāpēc šogad uzsākta ziedojumu vākšana jaunākam auto.
„Ieguldīt ļoti lielu naudu, lai viņa labāk brauc, ir nerentablāk, nekā iegādāties lietotu no Vācijas, kas tiešām kustas,” pārliecināts ir Lagzdiņš.
Uzrunāto iedzīvotāju viedokļi par brīvprātīgo ugunsdzēsēju ieceri ir visai dažādi. Juris Mūrnieks domā – jau sen vajadzēja tā darīt, kādu mazumiņu viņš arī ziedos.
Bet Edgars Krūms ir skeptisks: „Man liekas, ka tas aiziet par daudz tālu, jo visam kam vajag -bērniem vajag, veciem vajag, slimiem vajag, pieminekļiem vajag nu vēl ugunsdzēsēju automobīlim vajag. Nu, es nezinu...”
Ik gadu finansējumu degvielai un rezerves daļām piešķir arī pašvaldība, bet ar to ir par maz. Lai iegādātu noskatīto auto, nepieciešami 20 000 eiro. Patlaban BUB ziedojusi viena privātpersona un viena zemnieku saimniecība, bet vīri tic, ka iecere izdosies.