„Mēs šogad noteikti nevaram sūdzēties par darbu – tā kā šogad maina bremžu klučus, tā nav mainījuši nevienu gadu!” – Piebalgas autoservisa meistars Edgars Kļaviņš ne bez ironijas vērtē situāciju, kāda ir ar grants seguma ceļiem un, protams, viņa darbā jau vislabāk ir redzamas sekas. „Te ir tāds uzskates materiāls – bremžu klucis, kas tikko noņemts no automašīnas, un jūs varat redzēt, kāda dubļu kārta ir uz tā virsū, No mūsu viedokļa – darba ir pilnas rokas, bet tiem cilvēkiem, kas tik tiešām brauc, ģimenes, kam līdzekļu nav tik daudz, viņiem tas ir traģiski. Šobrīd lauku ceļus var droši pielīdzināt kārtīgai bezceļu braukšanai!”
Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs vedina skatīt ceļa posmu, kas novadā sagādā visvairāk problēmu, un tas ir ceļš, kas savieno Zosēnu pagastu ar novada centru.
„No Jaunpiebalgas līdz Zosēnu centram ir 20 kilometru, nu tad 15 kilometru ir jā brauc pa šādu ceļu…”
Kādā lauku saimniecībā, kur redzams, ka norit visai rosīga saimnieciskā dzīve, saimniece Aija Pogule neslēpj, ka ceļš ir ļoti bēdīgā stāvoklī, bet saimnieciskās darbības veikšanai tas ir ļoti svarīgs.
„Mēs jau arī, piemēram, ārā netiekam, jūs jau redzat, kā te ir – pa dubļiem līdz acīm, ļoti, ļoti priecātos, ja tomēr drusciņ atjaunotu to grants segumu, jo šobrīd ir dikti nobraukāti tie ceļi,” sūkstās saimniece.
No Zosēnu pagasta uz novada centru daudzi cilvēki brauc strādāt, pa šo ceļu kursē arī skolnieku autobuss, ik darba dienu šo ceļa posmu uz novada pašvaldību nākas mērot arī Lolitai Zariņai.
„Ceļš ir briesmīgā stāvoklī, un pēdējo reizi tā kā iesāka rakt grāvjus 2018. gadā, nu es neatceros, kad būtu tādi lielāki uzlabojumi veikti.”
Lolita Zariņa arī rakstiski ar iesniegumu vērsusies pie ceļa uzturētājiem:
„Iesniedzu rakstiski to jautājumu, kad tiks veikta rekonstrukcija, atbilde bija, ka nav plānots, paredzēti tikai ikdienas darbi.”
Novada pašvaldības vadītājs atzīst – labi, ka šoziem nebija sala, līdz ar to izpalika tā saucamā „ceļa rūgšana”, kas to padarītu pavisam neizbraucamu. Bet arī bez ik pavasara rūgšanas ceļa segums, it sevišķi Piebalgai raksturīgajos pakalnos, jau ir pazudis.
Kādi varētu būt risinājumi? Novada pašvaldībā uzskata, ka rosinājums pārņemt ceļus pašvaldībai, kad ceļi ir tik kritiskā stāvoklī, arī nav izeja.
Tāpat Jaunpiebalgā skeptiski vērtē arī solījumu, ka reizē ar novadu reformu tiks sakārtots arī ceļu tīkls.
„Tādi solījumi jau bija 2009. gadā, kad apvienoja novadus, bet nekas nav izdarīts… Arī tad solīja, ka uz novadu centriem ceļi būs ļoti labā stāvoklī,” atceras Zariņa.
„Tie 300 miljoni [eiro ceļiem], protams, ir daudz, bet valsts mērogā, ja tā paskatāmies uz vienu jauno novadu, nu tie varētu būt 20-30 kilometru rekonstruētu ceļu. Tātad mums uz bijušo Cēsu rajonu, uz jauno novadu - 20 kilometri, nu nezinu, kurš būs tas ceļš, kurā to naudu ieguldīs,” saka Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, piebilstot, ka pagaidu risinājumu var rast un tas neprasītu pat ļoti lielus ieguldījumus. „Daudzas lietas varētu saglābt, arī uzlabojot uzturēšanu - izrokot grāvjus, izcērtot krūmus, atjaunojot virsmas segumu. Es saprotu, ka nav to miljonu, lai visus ceļus kapitāli rekonstruētu, bet atjaunot grants segumu, sakārtot ūdens noteces - tas būtu minimālais darāmais, lai tomēr cilvēki laukos varētu dzīvot un strādāt.”
Tagad vien atliek cerēt, ka savu padarīs pavasara saule, žāvējot ceļus, un tad vismaz dubļu nebūs, bet problēmu gan tas neatrisina.
