Jauno Saeimas ģenerālsekretāri Pētersoni izvēlējās Daudze

Vēlāk Pētersones kandidatūrai neiebilda arī pārējie Saeimas Prezidija locekļi, tostarp opozīcijas pārstāvji.

“De facto” skaidro, ka politiķiem ir izdevīgi, lai Saeimas administrāciju vada viņiem uzticama persona. Piemēram, tieši Saeimas ģenerālsekretāram darbā būs jāpieņem cilvēki un jālemj par viņu atalgojumu. Savukārt Daudze ar Pētersoni kopā strādājis arī iepriekš. Laikā, kad Daudze bija Saeimas priekšsēdētājs, Pētersone, pārstāvot “Latvijas Pirmo partiju/Latvijas Ceļu”, bija viņa vietniece.

"Daudzes kungs man jautāja, vai es vispār izskatītu šādu iespēju. Tad, kad es teicu, ka tas būtu interesanti, tad mani uzrunāja visas Prezidijā pārstāvētās frakcijas. Mums tā saruna, protams, bija neoficiāla, mēs “nelaidām” to publiski, jo saprotamu iemeslu dēļ nevienā iestādē reorganizāciju negaida ar lielu sajūsmu. Es gribētu jebkuras bažas noraidīt. Es tiešām esmu politiski neitrāla. Es jau četrus gadus esmu politiski neitrāla,” norāda jaunajam amatam izvēlētā Pētersone.

Tomēr pārsteidzoši, ka iebildumu nebija arī Prezidijā esošajiem opozīcijas deputātiem. Pētersones apstiprināšana esot notikusi vienbalsīgi.

"Balsojuma nebija. Bija tā, ka piedāvāja jaunu nolikumu, piedāvāja jaunu štatu sarakstu, kur mums nebija nekādu iebildumu, jo mēs nepieprasām no budžeta papildu līdzekļus,” iemeslu Pētersonas atbalstam nosauc Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”).

Taču tas viss notika slepus. Pirms vairāk nekā nedēļas, 10. septembrī sasauca Saeimas Prezidija sēdi. Atšķirībā no citām reizēm, Saeimas mājas lapā nebija nopublicēta tās darba kārtība. Līdz ar to nebija zināms, par kādiem jautājumiem politiķi lems. Turklāt par izmaiņām neesot bijis informēts arī Saeimas Kancelejas direktors, kuru šis lēmums ietekmē visvairāk.

"Es par sēdi uzzināju desmit minūtes pirms sēdes sākuma un Kancelejā šie dokumenti Dokumentu nodaļā, kas parasti gatavo Prezidijā sēžu dokumentus, gatavoti netika,” norāda Saeimas Kancelejas direktors Māris Steins.

Šajā procesā savādi izturējās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacuinālā apvienība). Divas dienas pirms slepenā lēmuma pieņemšanas raidījums "Panorāma” ziņoja, ka tās rīcībā esošā informācija liecina, ka tiek plānots veidot jaunu amatu, kurā apstiprinās Pētersoni. Taču nākamajā rītā intervijā "Rīta Panorāmai” Mūrniece runāja izvairīgi un noklusēja, ka šo lēmumu pieņems jau pēc 24 stundām.

"Pagaidām mēs par to runājam un pagaidām mēs cenšamies tikt galā ar Saeimas Kancelejas struktūru tā, lai šis darbs būtu maksimāli efektīvs,” tā dienu pirms lēmuma pieņemšanas raidījumam sacīja Mūrniece.

Turklāt arī šonedēļ, kad “De facto” vēlējās runāt ar Mūrnieci, viņas pārstāve pavēstīja, ka intervijai deleģējusi priekšsēdētājas vietnieku Daudzi.

"Es neizvairos par šo jautājumu nekad runāt,” norāda pie plenārsēžu zāles sastaptā Mūrniece. Viņa turpina, ka "Saeimas Kancelejas pārvaldības modelis, salīdzinot ar ārvalstu parlamentiem, patiešām ir iestagnējis, ierūsējis. Tas, kas būtu jādara ģenerālsekretāram, ne tikai jātiek galā ar šiem ārlietu papildu pienākumiem, ko vienkārši prasa šodienas situācija, bet arī jāveido spēcīga komanda”.

Politiķi nemitīgi piesauc, ka atšķirībā no citu valstu parlamentiem, Latvijā trūkst Saeimas ģenerālsekretāra amata. Taču tas ir mānīgi. Tas ir tikai nosaukums, kuru visbiežāk izmanto angliski, vietējās valodās saglabājot citus apzīmējumus. Turklāt svarīgākais ir fakts, ka ārvalstu parlamentos šis process ir atklāts. Piemēram, Lietuvā visiem Seima deputātiem jābalso par izvēlēto kandidātu. Savukārt Igaunijā līdzīgi kā Latvijā par to lemj Prezidijs, taču atlasei jānotiek saskaņā ar amatpersonu darbā pieņemšanas procedūru.

“Es negribētu piekrist, ka tas tika slēpts. Es domāju, ka tādas radikālas pārmaiņas, tiešām tā doma, radot un organizējot, bija laba... Kādreiz ir tā, ka mēs, nebūdami īsti kompetenti šajos jautājumos, cenšamies atrast tur to, kā tur nav,” uzskata Daudze.

Savukārt Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa–Egnere (“Vienotība”) papildina, ka "mēs kā Prezidija locekļi pārstāvam gan pozīciju, gan opozīciju. (..) Manuprāt, šis lēmums, kurā spēj vienoties, ir lielisks apliecinājums izvēlētā kandidāta profesionalitātei.”

Atšķirībā no Pētersones slavēšanas, politiķu izteikumi par Kancelejas direktoru Steinu ir negatīvi un viņa iespējamo pārkāpumu saraksts garš. Ar Steinu nespēja sastrādāties ne iepriekšējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”), ne arī pašreizējā parlamenta spīkere Mūrniece. Taču arī atlaist ne vienai, ne otrai Steinu nav izdevies. Turklāt joprojām noris tiesvedības process par Steina atbrīvošanu no amata.

"Diemžēl man jāsaka, ka tas zemākais novērtējums “D” jau bija par augstu, jo cilvēkam uz jautājumu, kas ir vispār stratēģija, atbilde bija - aprūpēts deputāts. Tāda ir filozofija, ka aprūpēts deputāts ir šīs mājas stratēģija, tad arī tāds ir rezultāts,” norāda Āboltiņa.

Tomēr “De facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka drīzumā Saeimas Prezidijs atsauks iesniegumu tiesai. Šonedēļ Steins esot rakstiski piekritis izmaiņām administrācijas struktūrā. Tas nozīmē, ka viņš saglabās atalgojumu vairāk nekā divu tūkstošu eiro apmērā, taču pienākumu būs krietni mazāk. Tāds pats atalgojums būšot arī jaunajai Saeimas ģenerālsekretārei Pētersonei, kura pārņems daļu no Steina pienākumiem.