Pedagogi un pašvaldības gan ir vienisprātis, ka ieguvēji tādā gadījumā nebūtu ne skolēni, ne skolotāji, ne arī pašvaldību maciņi.
Līvbērzes, Īslīces, Uzvaras un vēl apmēram desmit vidusskolām Zemgalē būtu jākļūst par pamatskolām, ja tiktu pieņemti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātie kritēriji, kas desmito klasi lauku novados ļautu atvērt vien tad, ja tajā ir vismaz 14 audzēkņi. Arī Engurē visās vidusskolas klasēs kopā mācās vien 26 skolēni.
„Mēs jau redzam, kāda ir perspektīva. Tā nav ar dižu plusa zīmi, bet nolikvidēt [vidusskolas klases] ir ļoti vienkārši. Atjaunot - ļoti grūti,” saka Engures vidusskolas 10. un 11.klases audzinātāja Kaira Egle.
Turpināt mācības savā skolā nākamgad Engurē plāno apmēram puse devītklasnieku, un vidusskolas iespējamā slēgšana problēmas radītu daudziem.
Engures vidusskolas 9.klases audzēknis Mārtiņš Orste stāsta, ka šādā gadījumā „būtu jāiet citur un tas ir sarežģīti, rodas vairāk izdevumi, uzreiz ir jādomā trīs soļus tālāk - ko es darīšu, kur es dzīvošu un kā man viss notiks”.
Skolēnu skaita paaugstināšana kā karsts kartupelis tiek viļāta jau ne pirmoreiz. Šoreiz tā aktualizēta līdz ar pedagogu protestiem pret zemo atalgojumu, tomēr neviena aptaujātā skola nesaredz, ka slēdzot vidusskolu, ieguvējs būtu skolotājs.
Engures vidusskolas direktore Ilze Kalnozola retoriski vaicā – „ja likvidē vidusskolas klases un darba šeit nav, kā var būt lielāka alga?”
„Es nesaprotu, kā tas varētu būt. Vienīgi versija ir tāda, ja nolikvidē vidusskolu, tad naudiņa aiziet pamatskolā, un tad uz šiem bērniem varētu būt lielāka [skolotāju alga] varbūt,” saka Kalnozola.
Ieguvēji nebūtu arī pašvaldības, jo, likvidējot vienīgo vidusskolu novadā, nauda aizietu starpnovadu maksājumos. Arī apvienoties ar līdzīgā situācijā esošo Mērsraga vidusskolu, visticamāk, neizdotos, šī paša iemesla dēļ.
Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa spriež, ka „visam ir sava loģika un apakšā visam arī kaut kāda nauda sēž”. „Bet es jau ceru, ka veselais saprāts uzvarēs,” saka Važa.
Otrdien izglītības ministre Seile tomēr atbalstījusi rosinājumu pārskatīt priekšnoteikumus desmito klašu atvēršanai, atstājot finansiālos ierobežojumus.
Patlaban darba grupas piedāvātie varianti paredz, ka minimālais skolēnu skaits 10. klases atvēršanai lielajās pilsētās būtu 22, reģionu centros -18, bet lauku novados -14 bērni.
