Jauno fotoradaru pirmais mēnesis uz ceļiem: fiksētais rekords – 167 km/h

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

167 kilometri stundā (km/h) – šādu ātruma rekordu pirmajā darbības mēnesī uz Latvijas ceļiem fiksējuši jaunie fotoradari. Kopumā ziņu par izdarītu pārkāpumu saņēmuši vairāk nekā tūkstoš vadītāju, kuriem kopā soda naudā jāsamaksā ap 40 tūkstošiem eiro. No tiem līdz šim apmaksāti pieci tūkstoši.

Vairāk nekā puse sodīto autovadītāju atļauto braukšanas ātrumu pārsnieguši ne vairāk kā par 20 km/h. 40% braukuši 20-30 km/h ātrāk, nekā tas attiecīgajā ceļa posmā paredzēts.

„Ja runājam par statistiku, tad šajā laika periodā ir fiksēti 1013. Vieglajiem transporta līdzekļiem 935. Un, ja mēs runājam par pārkāpumu īpatsvaru, tad, protams, lielākā daļa šo pārkāpumu ir līdz 20 kilometriem stundā, - tie ir 53%. Savukārt no 21 līdz 35 kilometriem stundā ir 40%. Šajā laika periodā ir arī atsevišķi auto vadītāji, kas ir rupji pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus un ātrums ir krietni pārsniegts. Šādi gadījumi ir bijuši četri. Proti, tajos ceļa posmos ir braukts ar ātrumu 140 kilometri stundā. Un viens īpašs rekords ir bijis 167 kilometri stundā. Tas ir bijis mums uz Tīnūžu – Kokneses auto ceļa,” atklāja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Antirekords šomēnes tiešām reģistrēts uz Tīnūžu – Kokneses šosejas, kur kāds autovadītājs traucies ar ātrumu 167 kilometri stundā. Tomēr citās vietās foto radaru esamība būtiski samazinājusi braukšanas ātrumu, vairāk stāsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktora vietnieks Ģirts Rorbaks:

"Piemēram, pagrieziens uz Brankām. Tur ar ātruma pārsniegumu virs desmit kilometriem stundā brauca 65,5%, taču šobrīd, kad ir uzstādītas iekārtas, virs desmit kilometriem stundā - ar tādu pārsniegumu brauc pieci procenti. Pie Varkaļu kanāla vispār redzam, ka ir viens procents palicis, kas brauc ar pārsniegumu virs desmit. Nerēķinot precīzus skaitļus, varam pateikt, ka visvairāk valstij ziedot gatavi ir braucēji no Rīgas uz Olaini un Jelgavas virzienā. Nu un arī no Brankām, pagriezienā uz Ozolniekiem."

Foto radari ātrumu uz Latvijas ceļiem nefiksēja laikā no 2012.gada nogales. Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis stāsta, ka šoreiz rūpīgāk izvērtēta sadarbība ar jauno uzņēmumu, un arī iepriekšējā pieredze ļāvusi labāk organizēt radaru darbu: "Šis process ir caurspīdīgāks, sabiedrība ir vairāk informēta par to. Nav arī no komersantu puses problēmas ar sadarbību. Kas attiecas uz policiju, mums tā pieredze jau bija ar iepriekšējo procesu, vēl jo vairāk mums četri foto radari jau bija lietoti."

Auto eksperts Pauls Timrots atzīmē, ka šoreiz nav bažu par foto radaru piegādātāja vēlmi nopelnīt. Par to liecina gan tas, ka radari ir stacionāri, gan pirms tam uzstādītās brīdinājuma zīmes. Timrots gan uzskata, ka ir aplami runāt par ātruma pārkāpējiem kā galvenajiem ceļu satiksmes negadījumu izraisītājiem:

"Tā ir milzīga kļūda no valsts puses - visu laiku pieminēt tikai un vienīgi ātrumu. Tas nozīme, ka, ja cilvēks ir ievērojis ātrumu, viņš drīkst skatīties telefonā, ēst bulciņas un nelikties ne zinis par cilvēkiem, kas kaut kur iet gar ceļa malu."

Lai gan vidējais ātrums šajos ceļa posmos, kur uzstādīti radari, samazinās, pagājušajā diennaktī vien uz Latvijas autoceļiem par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu protokoli noformēti teju 190 šoferiem.

Pašlaik uzstādīti deviņi no 16 iegādātajiem fotoradariem. Atlikušie septiņi darbu uzsāks līdz marta beigām.

Par fotoradara fiksētu ātruma pārsniegumu vadītājam pienākas minimālais par attiecīgo pārkāpumu paredzētais sods, kā arī netiek piemēroti soda punkti. Ar stacionāro fotoradaru izvietojumu iespējams iepazīties CSDD un Valsts policijas mājaslapās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti