Jaunais Bībeles tulkojums pērnā gada rudenī izraisīja pasaules bestselleram cienīgu ažiotāžu. Cilvēki nežēloja naudu, dažās dienās izpirka pirmo tirāžu un paziņām lepojās, ka tikuši pie biezās tumši sarkanās grāmatas. Tas bija ievērojams notikums, jo tulkotāji strādāja teju 20 gadus, lai Bībeli padarītu saprotamāku lasītājiem latviešu valodā.
Lūk, lasījums no Vecās Derības Hozejas grāmatas: „Un Kungs Hozejam teica: «Ej, apņem maucīgu sievu ar visiem maucības bērniem, jo visa zeme maukot nomaukojusies, tie neseko Kungam!»
Tā, protams, ir viena no pretrunīgākajām vietām jaunajā Bībeles tulkojumā. Kāds no sižeta varoņiem atklāja, ka nevar iedomāties, kā šo tekstu varētu mācītājs lasīt no kanceles. Nav gan dzirdēts, ka fragmentus no Hozejas grāmatas bieži izmanto, visbiežāk liturģiskie teksti ir no Jaunās Derības.
Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis stāsta, ka mācītāji jau lieto dievkalpojumos jauno tulkojumu, un arī viņš pagaidām „neko galīgi greizu tur nav atradis”. „Es to lietoju jau kopš brīža, kad iznāca pirmās grāmatas, kas vēl neskaitījās oficiāls tulkojums, jo tika veikti uzlabojumi. Vismaz 7-8 gadus esmu lietojis un turpināšu lietot. Kad es lasu Svētos rakstus, es to draudzei pasaku, ka šis būs lasījums no jaunā tulkojuma, jo, ja cilvēkiem ir līdzi Bībele vēl no 1965.gada, lai viņi neapjūk, ka teksti atšķiras,” skaidro mācītājs.
Tā kā baptistu draudzes ir autonomas, nav nepieciešams baznīcas vadības lēmums par jaunā Bībeles tulkojuma izmantošanu baptistu dievkalpojumos. Draudze un mācītājs paši var izlemt, kādus Svētos Rakstus lasīt.
Ar jauno tulkojumu jāpadzīvo, tad jāvērtē
Cita situācija ir luterāņu un katoļu draudzēs. Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā par to jālemj Sinodei. Iepriekš mācītāju konference vienojās, ka tulkojumu drīkst izmantot, skaidro Biķeru luteriskās draudzes mācītājs un Jaunās derības tulkotājs Aleksandrs Bite. „Ar katru jaunu tulkojumu liturģijai nav jāmainās. Tā būtu nepareiza izpratne, ja uzreiz ar jaunu tulkojumu mainītos arī liturģija. Ar jauno tulkojumu jāpadzīvo, un tad redzēs, vai grib kaut ko no viņa paņemt, vai tas der vai neder, vai kā,” atzīmē Bite.
Patlaban dievkalpojumos pamatā tiek izmantots 1965.gadā emigrācijā tapušais Bībeles tulkojumus. Romas Katoļu baznīcas mācītājiem Svēto Rakstu fragmenti Vatikānā apstiprināti astoņdesmitajos gados. Visticamāk, ka Romas katoļu baznīca tuvākajā laikā pie tiem arī pieturēsies. Pirmkārt, jaunā Bībeles tulkojuma pārbaude pēc katoliskās baznīcas gara būtu pārāk dārgs un ilgstošs process, turklāt tam jānotiek Vatikānā.
Otrkārt, jau tagad dažas vietas Vecajā Derībā baznīcai nav pieņemamas, stāsta Magdalēnas katoļu draudzes priesteris, Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikārs Andris Kravalis. „Vairākas grāmatas netika saskaņotas, un vairāki ieteikumi un labojumi tulkošanas gaitā netika pilnā mērā ņemti vērā, tāpēc mēs nevaram to pilnā mērā saukt par ekumēnisku. Jo vairākas grāmatas netika saskaņotas un nav ievērota katoliskās baznīcas interpretācija,” norāda Kravalis.
Iebildumi par Vecās Derības tulkojumu ir arī citiem mācītājiem. Piemēram, Hozejas grāmatā „maukas” vietā iepriekšējos tulkojumos lietots vārds „netikle”. Savukārt Jaunajā derībā jaunajā tulkojumā vārds „netikle” nav mainīts ar vārdu „mauka”. Iespējams, ka šādas pretrunas radušās, jo Bībeli tulkojuši dažādi autori. Tieši par šo rakstu vietu gan lielu pretrunu mācītājiem neesot, sacīja Aleksandrs Bite.
„Šis ir sāpīgs temats un pretrunīgs. Vairums mācītāju gan nesaskata tur lielas problēmas, jo arī mācītājiem viņu darbā bieži vien iznāk apjautāties, kā viņi tos vai citus vārdus saprot. Un man arī gadījies jautāt par netiklību, kas ir netiklība, teiksim cilvēkiem, kas nāk iesvētes mācībā, kā viņi to uztver? Tas esot kaut kas tāds, ko neviens nedara, ārpus rāmjiem. Ja nu vienīgi tikai kriminālziņās! Bet mēs jau saprotam, ka netiklība Svētajos Rakstos ir laulības pārkāpšana un attiecības ārpus laulības. Tā kā netiklība šodienas cilvēkam jau vairs neko nenozīmē, tad vairums mācītājiem, lai arī šis otrs vārds brīžiem skan kā lamu vārds, tomēr ir skaidrs, ko tas izsaka,” skaidro Bite.
Atzīst par skaidrāku un saprotamāku
Neskatoties uz vairākām pretrunīgām vietām, daudzi tomēr jauno Bībeles tulkojumu atzīst par skaidrāku un saprotamāku. Tā piemēram, mācītāja Edgara Maža dēls tagad esot pārliecināts, ka vārds „smerdelis” nav slikts vārds, ja jau tas rakstīts Bībelē.
„Pat Jaunajā Derībā tur palicis: „Marija tapa grūta”. Es domāju, ka šodien mēs vairs nesakām „grūta”, mēs sakām vai nu sieviete ir stāvoklī vai gaida bērniņu. Protams, ka tas ir Ziemassvētku stāsts un kaut kas tur palicis no vecā. Bet, kopumā ņemot, mani uzrunā valoda un ar prieku lasu, un nav bijis tā, ka jaunais ir galīgi garām,” stāsta Mažis.
Līdz šim Bībele tulkota vairāk nekā 2000 valodās, un tas ir vairāk nekā jebkura cita grāmata pasaulē. Vecās Derības pētniece Terēza Druka skaidro, ka vairākas vietas var interpretēt dažādi un katrs tulkojums ir nepilnīgs: „Nevar jebkuru tulkojumu atzīt par oficiālu baznīcas tulkojumu, jo tā ir milzīga atbildība. Baznīca ir tā, kas rūpējas par tradīcijas precīzu nodošanu, bet privāti to var un vajag izmantot, un es zinu, ka daudzi katoļi arī lasa.”
Arī mācītāji iesaka cilvēkiem lasīt jauno Bībeles tulkojumu, lai arī līdz tā lietošanai dievkalpojumos ejams vēl garš ceļš. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinode par tulkojumu plāno lemt jūnija sākumā.
