Krustpunktā

Aizvadīts sarežģīts gads - apjukuma, pārmaiņu un arī iespēju gads

Krustpunktā

Latvijas ekonomika: Ko ieilgusi dīkstāve nozīmētu uzņēmumiem un to darbiniekiem

Ārsts Artūrs Šilovs: Diemžēl tendences nav labas Covid-19 izplatībā Latvijā

Jauno ārstu asociācijas vadītājs: Slimnīcās vairāk nonāk pacienti ar smagām patoloģijām

Covid-19 infekcijas izplatības laikā Latvijā slimnīcās arvien vairāk nonāk pacienti, kuriem ir dažādas smagas saslimšanas un sarežģītas patoloģijas. To intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes prezidents, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) radiologs Artūrs Šilovs.

"Krustpunktā" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē raksti - Krustpunktā

 

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Mediķis atklāja, ka RAKUS "Gaiļezera" stacionārā aizvadītajā gada pēdējās dienās novērota tendence, ka slimnīcā arvien vairāk nonāk pacienti, kam nav Covid-19, bet citas smagas saslimšanas un sarežģītas patoloģijas. Par šādu tendenci ziņojuši arī Stradiņa slimnīcas mediķi.

 

"(..) Pacienti, kuriem nav Covid-19, nonāk [slimnīcā] diezgan smagos stāvokļos citu saslimšanu gadījumā. Proti, lielākā daļa pacientu, kas kopumā šobrīd nonāk uzņemšanas nodaļās, viņi ir diezgan smagi slimi, viņiem ir sarežģītas patoloģijas.

Mums, ārstiem un medicīnas personālam, tas nav nekāds pārsteigums, jo jau pavasarī zinājām, ka kaut kādā brīdī līdz tam nonāks," atzina Šilovs.

Viņaprāt, tostarp ir daļa pacientu, kuriem iepriekš atteikta stacionēšana, jo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadība atzinusi, ka nākas šķirot pacientus. Šiem pacientiem bija jāpaliek mājās ģimenes ārsta uzraudzībā, taču, iespējams, viņiem bija kādas problēmas ar ģimenes ārsta pieejamību vai viņi paši nevēršas pie ģimenes ārsta, vai arī cer uz stacionēšanu.

Tāpat, pēc Šilova domām, ir daļa pacientu, kas pēc ziņām par Covid-19 izplatību Latvijā vispār nevēršas pēc medicīniskās  palīdzības – ne pie ģimenes ārsta, ne citviet. "Diemžēl viņu stāvoklis vienā brīdī tik ļoti pasliktinās, ka tie, visticamāk, ir radinieki, kas izsauc [neatliekamo palīdzību]," sprieda Šilovs.

Pēc viņa teiktā, radioloģijā pastāv uzskats – ja izmeklējumos 90% un vairāk gadījumu atrod kādu patoloģiju, tad "kaut kas nav kārtībā".

"Tas nozīmē, ka ir pacientu daļa, kas nenonāk līdz slimnīcām, un mēs sagaidām, ka diemžēl aprīlī, maijā, visdrīzāk, būs ļoti liels [pacientu] pieplūdums," teica Šilovs.

Līdz ar to, mazinoties Covid-19 slimnieku skaitam, veselības aprūpē ārkārtas situācija turpināsies, lēsa asociācijas vadītājs. Viņaprāt, viens no risinājumiem, kā atslogot veselības aprūpi, ir vairāk tajā iesaistīt privāto sektoru, piemēram, ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā.

"Ja runājam par ilgtermiņu, tad skaidrs, ka veselības aprūpes darbiniekiem nāksies cīnīties ar šo smago situāciju vēl ļoti ilgi," piebilda Jauno ārstu asociācijas valdes prezidents. Viņš brīdināja, ka var pienākt brīdis, kad veselības aprūpes sistēmu ar naudu vairs nevarēs glābt, proti, lielāka darba samaksa nebūs motivators darbam valsts veselības aprūpes iestādēs.

KONTEKSTS:

Kopš pandēmijas sākuma Latvijā apstiprināti 43 118 Covid-19 saslimšanas gadījumi. Tostarp 621 jauns Covid-19 gadījums konstatēts aizvadītajā diennaktī. Stacionāros 4. janvārī ārstējas 1213 pacienti: 1141 ar vidēji smagu slimības gaitu, 72 ar smagu slimības gaitu.

Covid-19 radītās pārslodzes dēļ veselības aprūpē pērn 10. decembrī izsludināta ārkārtas situācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt