Līdz šim pieteikti 1072 kandidāti no 10 partiju un apvienību sarakstiem. Vairumā partiju sarakstu pieteikts maksimālais kandidātu skaits – 115. Kandidātu vidū vien apmēram trešdaļa ir daiļā dzimuma pārstāves. Izjukušās partijas "KPV LV" esošo Saeimas deputātu vairums piedalīsies arī šajās vēlēšanās "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par", Nacionālās apvienības, partiju "Republika", "Latvija pirmajā vietā" rindās. Pagaidām nav zināms par Artusa Kaimiņa plāniem.
Esošās koalīcijas opozicionāri, kā Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Ralfs Nemiro, startēs no Ainara Šlesera vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā" rindām. Citā partijā diez vai šīs personas vēlētos kandidēt, vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes docētāja politoloģe Lelde Metla-Rozentāle: "Visdrīzāk, ja šīs ļoti pretrunīgi vērtētās personības būtu aizgājušas uz kādu klasisku partiju, tad, pat tiekot pieņemtas, visdrīzāk cilvēki, vēlētāji viņas diez vai atbalstītu."
Arī šajās vēlēšanās piedalīsies vairāki sabiedrībā pazīstami kandidāti bez politiskas pieredzes.
Visčaklāk tas veicies apvienībai "Attīstībai/Par!", kuras kandidātu lokā ir psiholoģe un aktrise Diāna Zande, no Krievijas atgriezies aktieris Andris Lielais, gastroenterologs Anatolijs Danilāns.
""Attīstībai/Par!" ir izvēlējušies agrāk plašāk pazīstamu pieeju par pazīstamu cilvēku piesaistīšanu uz vēlēšanām. Citu partiju kandidātu sarakstos šī tendence ne pavisam nav tik izteikta," atzīmēja Metla-Rozentāle.
Nacionālās apvienības rindās kandidē publicists Rimants Ziedonis, plašāk izskanējis par "Saskaņas" deputāta kandidātu bokseri Mairi Briedi. Arī mūziķis un izdevniecības "MicRec" vadītājs Guntars Račs politikā iesaistījies pirmo reizi, kopš pavasara bijis finanšu ministra padomnieks un vasaras sākumā iestājies "Jaunajā Vienotībā".
Tomēr pārsvarā kandidātu vidū ir ar politiku jau ilgāku laiku saistīti cilvēki.
Šlesera vadītās "Latvija pirmajā vietā" rindās būs kādreizējais "No sirds Latvijai", Nacionālās apvienības politiķis jurists Ringolds Balodis, ekspremjers Vilis Krištopans, Rīgas domnieks Oļegs Burovs. Pie politikas veterāniem pieskaitāmi arī Alda Gobzema vadītās partijas "Katram un katrai" kandidāti: bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis, kādreizējais Saeimas deputāts Jānis Klaužs.
Daudz politikā pieredzējušu cilvēku ir Ulda Pīlēna veidotās biedrības, Latvijas Zaļās partijas, Liepājas partijas un Latvijas Reģionu apvienības veidotajā "Apvienotajā sarakstā". Gan Pīlēns, gan ekspremjers Māris Kučinskis kādreiz ilgus gadus saistīti ar Tautas partiju, vēlēšanās ne pirmo reizi kandidē arī bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs un vairāku novadu pašvaldību vadītāji.
Zaļo un Zemnieku (ZZS) savienība pēc atvadīšanās no Latvijas Zaļās partijas un apvienošanās ar sociāldemokrātiem pulcējusi pārsvarā kandidātus no novadiem, vienlaikus tās kandidātu komanda nostiprinājusies arī kā gados vecākā apvienība. Arī "Apvienotajā sarakstā" divas trešdaļas kandidātu ir no reģioniem, savukārt partija "Progresīvie" vairāk vērtējama kā rīdzinieku partija.
Politoloģe Metla-Rozentāle piekrita, ka
arī šoreiz iespējamas grūtas un ilgas nākamās valdības veidošanas sarunas, jo piedāvājums ir plašs un ievēlēta, visticamāk, būs plaša un raiba kompānija.
"Kad sākās karš, bija sajūta, ka cilvēki vairāk nofokusējas uz esošo koalīciju un veidojas skaidrība, kurā virzienā ejam nākamajās vēlēšanās. Šobrīd ar sarakstu plašo spektru un dažādiem jaunveidotajiem grupējumiem, piemēram, ZZS sašķelšanās rezultātā, amplitūda ir plaša un izvēle nebūs viegla, es domāju," atzīmēja politoloģe.
Kandidātu pieteikšana turpināsies līdz 2. augustam. Kandidātu sarakstus vēl šonedēļ iesniegs partijas Latvijas Krievu savienība, "Republika" un "Konservatīvie".
KONTEKSTS:
2022. gada 1. oktobrī Latvijā notiks kārtējās – 14. Saeimas – vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēlē 100 parlamenta deputāti. Balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma, savukārt kandidēt Saeimas vēlēšanās drīkst Latvijas pilsoņi, kas vēlēšanu dienā vecāki par 21 gadu.
No 13. jūlija Centrālā vēlēšanu komisija sākusi pieņemt partiju deputātu kandidātu sarakstus. Tos varēs iesniegt līdz 2. augustam. Saeimas vēlēšanās drīkst startēt tikai partijas, kuras dibinātas ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk kā 500 biedru.
Pirms četriem gadiem 13. Saeimas vēlēšanās startēja 16 saraksti.
