Kā uzsvēra novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, direktorei ir jāpilda šie norādījumi, un pamatoja ar vairākiem apsvērumiem. Kā vienu no apsvērumiem Libeks minēja, ka "viena indivīda tiesības nevar būt augstākas par sabiedrības interesēm".
Tāpat viņš norādīja, ka no skolas izslēgtais puika ir Vecumnieku, nevis Jaunjelgavas novada iedzīvotājs un pašvaldībai nav pienākums nodrošināt citās pašvaldībās deklarēto bērnu izglītošanu.
Kā trešo iemeslu Libeks minēja, ka „netiek ievēroti vecāku pienākumu likumā noteiktais, no tā izriet – arī audzēkņa pienākumi netiek izpildīti šajā gadījumā”.
Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča ceturtdienas rītā Latvijas Radio norādīja, ka pamatizglītības posmā bērnu no skolas nedrīkst izslēgt. To var izdarīt skolas direktors, taču tikai vidusskolas posmā. Par konkrēto Jaunjelgavas gadījumu Juhņēviča teica, ka nepieciešams tiesībsargājošo iestāžu atzinums un tad bērnu var nosūtīt uz sociālās korekcijas izglītības iestādi.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pieļauj, ka šis Jaunjelgavas novada domes lēmums varētu būt saistīts ar priekšvēlēšanu gaisotni. "Pašvaldība, kura ir pieņēmusi tādu lēmumu, nevēlējās risināt problēmu pēc būtības, bet vienkārši šo bērnu uzskata par karstu kartupeli, kuru vajag nomest citai pašvaldībai. Varu tikai paust nožēlu par šādu pieeju," sacīja ministrs.
Jau ziņots, ka Jaunjelgavas skolā kāds piektās klases skolnieks, iespējams, palīdzot diviem citiem vienaudžiem pamatīgi piekāvis kādu pirmklasnieku, sperot viņam pa kājstarpi un nodarot citus miesas bojājumus. Skola par notikušo policijai uzreiz neziņoja, bet mediji par notikušo vēstīja mēnesi pēc notikuma, kad raidījumam „Bez tabu” par to pavēstīja divas vidusskolas skolnieku mātes.
Pirmklasnieks pēc gūtajām traumām vēl joprojām neapmeklē skolu. Mācīties ir pārtraucis arī piektās klases skolnieks, kura uzvedība jau iepriekš arī bijusi problemātiska. Viņa māte norādījusi, ka zēns ir nomākts, un skolotāji nav pratuši ar viņu sastrādāties.
