Pašvaldība bija gatava atvērt 10. klasi ar sešiem skolēniem, kuri bija pieteikušies mācībām. Par vienu audzēkni gan nebija pilnas skaidrības, vai skolniece tiešām sāks mācības, un vēl viena skolniece nolēma mainīt vidusskolu.
Pašvaldība līdz pēdējam brīdim gaidīja vēl mācīties gribētājus, lai varētu iekļauties Ministru kabineta noteiktajās robežās 10. klases atvēršanai. Tagad Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (“Vienotība”) atzīst, ka izšķiršanās par 10. klases neatvēršanu bijusi novēlota.
“Mums bija sanāksme kopīga, lai analizētu [situāciju], kas izveidojās, un mums bija cerība, ka varbūt mums to bērnu būs vairāk, nekā mums bija uz mācību gada beigām. Bet izrādījās, ka viņu kļuva mazāk, kas izvēlējās mācīties 10. klasē,” stāstīja Libeks.
“Ņemot vērā, ka ne jau mums trūka dažu bērnu, bet trūka tiešām vairāk, lai atvērtu šo klasi, tad pieņēmām lēmumu, ka šo klasi neatveram. Protams, tas bija novēloti,” atzina Libeks.
“Dažiem, kas gribēja mācīties, tas bija diezgan lielas pārdzīvojums. Bet mēs mēģinājām nokārtot visas lietas, lai tie bērni varētu ātri iesniegt dokumentus un uzsākt mācības tuvākajā skolā,” piebilda Libeks.
Sadarbībā ar pašvaldību trīs skolniecēm, kurām bija jāsāk mācības Jaunjelgavā, sarūpēta mācību vieta Aizkrauklē. Vēl par vienu skolnieci pašvaldības rīcībā informācijas nav.
Viena no skolniecēm, kas tagad mācības sāk Aizkraukles vidusskolā, "TV Spektrs" atzina, ka skolas maiņa bija nepatīkams pārsteigums.
“Mums vakar deviņos no rīta paziņoja, ka mums ir jāmaina skola. Tā nedaudz uz raudienu velk. Mēs atcerējāmies, kā bija mūsu klasē, kad puiši jokus izteica. Nu ir, kā ir.. pietrūks skolotājas, visu...,” stāsta Aizkraukles vidusskolas 10.b klases audzēkne Ieva Elksne.
Pašlaik nav arī skaidrības, vai nākamajā mācību gadā skolā 10.klase atsāks darbu un vai vispār tiks nodrošināta vidējā izglītība. "9.klasē mācās 13 vai 14 skolēni, kāda puse varētu turpināt mācības," aģentūru LETA informēja Libeks.
Viņš cer arī, ka pašvaldībai labvēlīgu lēmumu varētu pieņemt Satversmes tiesa, kur pašvaldība vērsusies ar pieteikumu, apstrīdot valdības 2015.gada 13.oktobrī apstiprinātos noteikumus, kas paredz arī minimālo skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai vidusskolā.
Jau ziņots, ka novada pašvaldība nav apmierināta ar Ministru kabineta noteikto, ka divos nākamajos mācību gados, uzņemot izglītojamos 10.klasēs vispārējās vidējās izglītības programmās klātienes izglītības ieguves formā vai attiecīgi neklātienes izglītības ieguves formā, izglītības iestāde novadā klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 10 izglītojamajiem 10.klasē vai 27 skolēniem vidusskolas posmā. Paredzētais 12 skolēnu minimums vienā klasē vai 32 skolēni vidusskolas posmā tiks sasniegts 2018./2019.mācību gadā.
Libeks uzskata, ka noteikumi ierobežo Jaunjelgavas domes likumos noteiktās tiesības un uzdevumus nodrošināt iedzīvotājiem vidējo izglītību. "Mūsu novada ģeogrāfiskā situācija nosaka to, ka ļoti liela daļa vidusskolēnu izvēlas mācīties citos novados, lielākoties Aizkrauklē. Jaunjelgavas vidusskola ir vienīgā vidusskolas novadā, un jaunie noteikumi būtībā neļauj atvērt mums vidusskolas klases, ierobežojot pašvaldības funkciju realizēšanu. Iznāk, ka tie, kas auguši mazpilsētā, nevarēs iegūt vidējo izglītību savā pilsētā," pauda Libeks, piebilstot, ka vidusskolā mācās apmēram 200 skolēnu.
