Jaunjelgavas novadā ir tikai viena vidusskola, kurā šogad mācās 198 audzēkņi, no kuriem 27 vidusskolas posmā, un mazpilsētai tas nav maz. To, ka skola nebija ''norakstāmo'' sarakstā, netieši apstiprina arī fakts, ka saņemts Eiropas fondu atbalsts dabaszinātņu kabinetu modernizēšanai.
Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga uzsvēra, ka arī kritēriji bija atbilstoši, lai vismaz nākamos 10 gadus varētu runāt par attīstību un vidusskolas atrašanos šajā vietā.
Jaunie Ministru kabineta noteikumi, paredz, ka jau šoruden novadu skolās 10.klasi varēs atvērt vien tad, ja tajā būs desmit audzēkņi vai visā vidusskolas posmā 27, bet vēl pēc diviem gadiem attiecīgi 12 vai 32 skolēni visā vidusskolas posmā. Tas gan rada bažas par vidusskolas nākotni, un kritiskākie esot nākamie divi gadi. Šogad skolā ir 14 skolēni devītajā klasē, nākamgad 15, un jau aiznākamgad 25 skolojamie, sacīja Mīliga.
Uzskatot, ka, nosakot izglītojamo skaitu klasē, tiek ierobežota ne vien pašvaldības darbība, bet arī radīti finansiālie zaudējumi, pašvaldība pērn oktobrī valdības apstiprinātos noteikumus grasās apstrīdēt Satversmes tiesā.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks ("Vienotība") pastāstīja, ka pašvaldība šobrīd sava īpatnējā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ aptuveni 300 000 eiro gadā maksā Aizkraukles novadam. "Un mūs grib piespiest vardarbīgi aizslēgt vidusskolu, lai mēs maksātu vēl vairāk. Es šeit, protams, saskatu arī tādus kā piespiedu novadu apvienošanās instrumentus," teica novada domes priekšsēdētājs.
Novada domes deputāti šomēnes jau lēmuši par finansējuma piešķiršanu pieteikuma sagatavošanai Satversmes tiesai, un patreiz tiek meklēti domubiedri citos novados.
