Jaunjelgavā teju pie katras mājas sēž savs četrkājainais sargs, tomēr bieži gadās, ka suns privātmājas teritoriju pamet, un dodas garās pastaigās pa ielām.
„Tur pa galveno ielu staigā, bet mēs jau zinām kam tie suņi pieder, viņus izlaiž tā,” norāda vietējā iedzīvotāja Ņina.
Suņu un kaķu turēšanas noteikumi nosaka, ka suns, kurš pa ielu skraida bez pavadas un kuram blakus neatrodas saimnieks, uzskatāms par klaiņojošu. Visbiežāk klaiņojošie dzīvnieki sabojā apstādījumus, bet nereti no tiem nākas ciest arī cilvēkiem. Arī Gunāru reiz sakodis kāds zināma īpašnieka četrkājainais draugs, bet suņa saimnieks pat nejuties īsti vainīgs.
„Izsauca tā suņa saimnieku. Viņš prasa, cik tad tu gribētu to ciešanu naudu. Es saku - kādi 40 lati. Vai tad tik dārgi tas ceļš izmaksāja uz tām Pļaviņām turp un atpakaļ? [vaicājis saimnieks]” gadījumu atstāsta Jaunjelgavas iedzīvotājs Gunārs.
Neapzinīgo saimnieku mieru gan nereti patraucē policijas inspektors. Pagājušajā gadā par suņu brīvsoli saimniekiem sastādīti 26 protokoli, bet šajā gadā jau deviņi. Jaunjelgava ir vienīgais novads Zemgales reģionā kam nav noslēgts līgums par klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu, un nav arī paredzēts finansējums šim mērķim. „Ar to suņu un kaķu ķeršanu ir diezgan sarežģīti, jo tas piedāvājums mums ir diezgan trūcīgs no apkaimes uzņēmējiem. Jēkabpilī faktiski ir vienīgie, bet viņiem arī ir problēmas ar vietām suņu patversmē. Tā kā mēs viņus ļoti reti ķeram, tad, kad galīgi viņi mūs ir nokaitinājuši, tad saucam ķērājus,” saka Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks („Vienotība”).
Un gluži kā sajuzdami, ka briesmas nedraud, gan bezsaimnieka kaķi, kuru mazajā pilsētiņā arī ir visai daudz, gan klaiņojošie suņi ielās manāmi aizvien biežāk.
