Tehniskās jaunrades namā „Annas 2” bērni un jaunieši var apgūt dažādus amatus un prasmes vairāk nekā 40 darbnīcās. Tas ir viens no lielākajiem interešu izglītības centriem Rīgā, kurā pulciņos piedalās vairāk nekā 1000 audzēkņu. Viens no jaunrades nama pedagogiem amatnieks Alvis Balodis divas reizes nedēļā bērniem pasniedz koka rotaļlietu izgatavošanu. Viņš citu mācīšanu uzskata par savu pienākumu.
„Īsts meistars nevar būt vispār bez audzēkņiem vai tamlīdzīgi. Tāpēc tā amatniecība bez pasniegšanas otram cilvēkam nemaz nevar būt, jo tad nav pārmantojamība nekāda vispār. Tā kā iznāk, ka mana profesija vai mans hobijs pārvēršas skolotāja darbā,” saka Balodis.
Alvis Balodis uzskata, ka tieši interešu izglītība ir labākais veids, kā skolēns var atrast sev piemērotāko profesiju. Turklāt valsts tādā gadījumā var ietaupīt uz jauniešu pieļautajām kļūdām profesijas izvēlē.
„Jūs iedomājaties, ka cilvēks līdz 9.klasei var izmēģināt visas darbnīcas, - es tieši runāju par tehnisko jaunradi. Viņš var reāli izmēģināt, vai viņš būs galdnieks vai viņš būs mehāniķis, vai arī viņš tomēr grib iet uz valodām, vai kaut ko tamlīdzīgu. Tāpēc profesionālajā izaugsmē tas ir nenovērtējami vienkārši. Iedomājieties, cik maksās valstij viens bērns, kurš izdomā, ka viņš ies par galdnieku, bet viņš nav izmēģinājis. Tad viņš iestājās, tad viņu apmāca vienu gadu, tad viņš saprot, ka nē. Un pēc tam viņš iet prom, jo saprot, ka nepatīk,” piemēru klāsta Balodis.
Interešu izglītība Latvijā ir populāra. Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta stāsta, ka 60-70% skolēnu Latvijā piedalās kādā interešu izglītības pulciņā, un valstī neesot pašvaldības, kas nerīkotu šādus pēcstundu pulciņus.
Tomēr ļoti maz skolēnu piedalās dabas un inženierzinātņu pulciņos, kas ir nozares, kuras izglītībā par prioritārām ir nosaukuši vairāki pēdējie izglītības ministri. Tādēļ tieši šo pulciņu atbalstīšana ir arī Valsts izglītības satura centra prioritāte šim mācību gadam, stāsta Astra Aukšmuksta:
„Ļoti populāras jauniešu un bērnu vidū ir kultūrizglītības programmas. 60% procentos no visām programmām tieši kultūrizglītībā ir bērni un jaunieši iesaistījušies. Tehniskai jaunradei ir tikai 4% programmu, un es domāju, ka tas ir par maz. Un tāpēc arī tas akcents šodien un uzsvars ir uz to, lai bērnus iesaistītu pēc iespējas vairāk šajās tehniskās jaunrades, vides, modernajās interešu izglītības programmās.”
Tehniskās jaunrades nama „Annas 2” direktore Irēna Maskaļonoka uzskata, ka zemais tehniskās jaunrades programmu īpatsvars parāda, ka šādus pulciņus ir grūti uzturēt. Tehniskā jaunrade prasa lielus ieguldījumus, un tādus atrast ir grūti.
„Noteikti ir par maz inventāra sagāde. Tā ir liela problēma. Tāpēc arī tehniskās jaunrades joma neattīstās tik strauji. Pašreiz ļoti populāra varbūt ir robotika, bet viss prasa līdzekļus. Ja mēs gribam šos tehniskos cilvēkus, šajā jomā ir jāiegulda,” skaidro Maskaļonoka.
Valsts šajā gadā interešu izglītības programmām ir piešķīrusi 10,5 miljonus eiro. Nauda gan paredzēta tikai pedagogu atalgojumam. Inventāru interešu pulciņi parasti var iegūt no pašvaldībām, uzņēmumiem, vai arī piedaloties kādos projektos. Tomēr bieža problēma interešu izglītībā ir arī pedagogu trūkums, jo speciālisti par skolotāja algu ne vienmēr ir gatavi strādāt.
