CSP norāda, ka šā gada sākumā Latvijā bija 277 000 jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem. No tiem 142 000 bija vīrieši un 135 000 sievietes.
Arī jauniešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā ik gadu samazinās.
Ja 2005. gadā Latvijā katrs piektais iedzīvotājs (20%) bija jaunietis, tad 2010. gadā jauniešu īpatsvars saruka līdz 17%, bet 2015. gadā – līdz 14%.
2014./2015. mācību gadā Latvijā pamatskolās mācījās 172 000 skolēnu. Pēc pamatskolas beigšanas 61,3% turpina mācības vidusskolā, 33,8% jauniešu mācības turpina profesionālās izglītības iestādē, bet 4,9% pēc pamatskolas beigšanas mācības neturpina.
2014./2015. mācību gadā vidusskolās mācījās 37 000 skolēnu. 2014. gadā 63,8% vidusskolas absolventu turpināja mācības augstskolās un koledžās, bet 7,3% absolventu mācības turpināja profesionālās izglītības iestādēs. 2014. gadā jauniešu īpatsvars, kas pēc vidusskolas pabeigšanas neturpināja mācības, samazinājies līdz 28,9% no 36,9% 2010.gadā.
2014. gadā 40,4% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija ekonomiski aktīvi. 32,5% bija nodarbināti, turklāt lielākā daļa strādāja algotu darbu. No visiem nodarbinātajiem jauniešiem 68,3% strādāja pakalpojumu sniegšanas sektorā (no tiem 69,4% – tirdzniecībā), 24,9% – ražošanas sektorā, bet 6,8% – lauksaimniecības sektorā.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samazinājies jauniešu bezdarba līmenis, tomēr tas joprojām gandrīz divas reizes pārsniedz kopējo bezdarba līmeni valstī.
Galvenie cēloņi jauniešu bezdarbam ir pieredzes un profesionālās kvalifikācijas trūkums, norāda CSP.
