Pēdējo trīs gadu laikā NVA ir bijušas trīs jauniešiem paredzētas programmas. Pirmā no tām ir programma „Jauniešu darba prakse” mērķis ir lauzt darba pieredzes trūkuma apburto loku. Citā aktivitātē - “Darba vieta jaunietim”- uz deviņiem mēnešiem tiek piedāvāts algots darbs. Uzņēmumi ir ieinteresēti, jo NVA pusgadu dotē 150 latus no jaunietim maksājamās algas. Trešā aktivitāte ir “Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”, kad jaunais cilvēks kļūst par brīvprātīgo, par to saņemot dažu desmitu latu stipendiju un pieredzi. Pasākumu bilance – ieguldīti četri miljoni latu un pastāvīgu darbu sešu mēnešu laikā pēc šiem pasākumiem atradis 781 dalībnieks.
Šīs aktivitātes ietvaros jaunietim būs iespējams izglītības iestādē apgūt padziļinātu ieskatu trīs profesionālās izglītības programmās. Aktivitāte būs pavisam deviņas nedēļas, un katrā no izglītības programmām jaunietim būs iespējams gūt gan teorētisko ieskatu, gan praktiskās nodarbības.
NVA aicina arī darba devējus mainīt savu domāšanu. Viņiem jākļūst sociāli atbildīgākiem. Vienmēr no potenciālajiem darbiniekiem prasot lielu darba pieredzi, tiek aizmirsts, ka arī pieredzējušajiem kādreiz kāds ir devis pirmo iespēju. Turklāt vienmēr atsijājot jauniešus, neveidojas nākamā pieredzējušo darbinieku paaudze.
Savulaik arī NVA ir pieņēmusi darbā jaunieti, kas ilgstoši bija bez darba. „Es biju bez darba apmēram pusgadu. Tad man piedāvāja piedalīties šajā pasākumā. Es, protams, labprāt piekritu, jo tad es arī studēju augstskolā. Man studijas bija vakarā, un es varēju apvienot – strādāt dienā un mācīties vakarā,” saka tagad jau NVA eksperte Vija Milaševiča.
Savukārt Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis norāda, ka jauniešiem nevajadzētu pamest mācības. „Tam pamatojums ir ļoti būtisks. Tomēr mēs redzam, ka 70% no visiem jauniešiem, kas ir reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki – viņiem ir zems izglītības līmenis. Tas nozīmē, ka viņi nav pievilcīgi darba devējam un viņi neko nevar parādīt savā CV,” saka Lipskis.
NVA lēš, ka Latvijā bez darbā vecumā līdz 24 gadiem ir 10% jauniešu. Eiropas Statistikas birojs „Eurostat” gan lēš, ka bezdarbnieki ir aptuveni ceturtā daļa jauniešu.
