Sadaļas Sadaļas

Jauniešu garantijas pasākumi - laba ideja, bet pilnībā neizmantots potenciāls

Aptuveni katrs trešais jaunietis, kas nestrādā un nemācās, pēc dalības Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalsta „Jauniešu garantijas” pasākumos tuvākā mēneša laikā ir varējis iekārtoties darbavietā vai ir atsācis mācīties. 

Tomēr nedz jauniešu, nedz darba devēju interese par konkrēto programmu un tās piedāvātajiem pasākumiem neesot tik liela, cik iecerēts.  

2014.gadā izveidotās „Jauniešu garantijas” programmas mērķis ir palīdzēt jauniešiem, kas nestrādā un nemācās, atgriezties skolas solā vai iekārtoties darba vietā. Jauniešiem bez profesionālās vai augstākās izglītības piedāvā apgūt kādu arodu, bet tiem, kas ieguvuši izglītību - subsidētu darba vietu.

Šogad jaunieši strādājuši tādās profesijās kā automobiļu mazgātājs, lietvedis, konditora palīgs un citās.

Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Solveiga Kabaka Latvijas Radio pastāstīja, ka šogad dažādus „Jauniešu garantijas” pasākumus ir pabeiguši 3109 jaunieši un četru nedēļu laikā pēc dalības programmā 318 jaunieši iekārtojušies darbā.

Aģentūra, protams, gribētu, lai šie rezultāti būtu augstāki, “jo no visiem jauniešiem, kas ir pabeiguši dalību kādā no „Jauniešu garantijas” pasākumiem, četru nedēļu laikā uzsākuši dalību citā pasākumā vai uzsākuši darbu  29%”,  stāstīja Kabaka.

Lai gan NVA sedz daļu jaunietim izmaksājamās algas, pēc Kabakas sacītā, darba devēji neesot aktīvi programmas dalībnieki.

“Protams, ka daudzi darba devēji saprot – pieņemot darbā jaunieti bez priekšzināšanām vai ar kādām citām priekšzināšanām, kas nav vajadzīgas konkrētajā darbavietā,  viņš ir jāapmāca, viņš ir jāuzrauga,” skaidroja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņgelsone.

Tāpēc bez iespējām strādāt jaunieši ar programmas atbalstu var saņemt karjeras konsultācijas vai iegūt zināšanas, piemēram, projektu vadībā, viesmīlības pakalpojumu vai citās nozarēs. Pērn šādās mācībās piedalījās vairāk nekā 1000 jauniešu.

Tomēr kā vērtīgākais atbalsta pasākums minams tieši darbs reālā darbavietā, uzskata Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

“Es domāju, ka [problēmu] pilnīgi atrisināt nevar, bet noteikti palīdzēt tas palīdzēs. Prakses ir īpaši svarīgas. Svarīgi ir, ka jaunajam cilvēkam ir iespēja izmēģināt sevi konkrētajā darbavietā, konkrētajā nozarē, konkrētajā profesijā. Tas atrisina to problēmu, abpusējo, tā teikt, informācijas trūkumu, kad jaunais cilvēks īsti nesaprot vēl, vai tas darbs viņam derēs, un darba devējam, no otras puses, ir bažas par to, cik labs tas darbinieks būs. Prakse ļauj to informāciju iegūt abām pusēm, tāpēc tas ir no darba tirgus viedokļa  svarīgs instruments,” sacīja Hazans.

Hazans gan norāda, ka nestrādājošo jauniešu Latvijā joprojām ir gana daudz – aptuveni 16000, un darba devējiem, kam nepieciešami palīgi mazāk svarīgu darbu veikšanai, izdevīgi nodarbināt jauniešus ir tikmēr, kamēr darbojas atbalsta programma.

“Viņi gan tur nav pilnīgi bezmaksas, cik es saprotu, tur tomēr darba devējs piemaksā  arī kaut ko no saviem līdzekļiem, bet, jā, tas risks ir. Redziet, faktiski nav nevienas darba tirgus politikas, kurai tādu risku nav. Mēs labi zinām, ka Latvijā varbūt vairāk nekā kaut kur vecajā Eiropā darba devējam ir tendence izmantot visādus instrumentus savas peļņas nolūkos, nevis tam, kam tas bija domāts,”  norādīja Hazans.

Ar Eiropas atbalstu programma „Jauniešu garantijas” turpināsies arī vēl nākamos trīs gadus.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt