„Es domāju, ka ieguvumi ir vairāki. Mazpilsētā jauniešiem jau tāpat ir bezdarbs. Mums ir iespēja šiem jauniešiem justies noderīgiem un vajadzīgiem.” Inga Zērande no invalīdu biedrības „ŠĪLO” (viena no darba devējiem Aizputē, kas piedalās subsidēto darba vietu veidošanā) ir gandarīta, ka izdevies izveidot divas subsidētās darba vietas jauniešiem ar invaliditāti. Projekta ietvaros tika aprīkotas arī viņu darba vietas:
„Ergoterapeits deva atzinumu, kādas lietas ir nepieciešamas. Sintijas kabinetā ir nopirkts atpūtas dīvāns, elektriski regulējams galds un krēsls. Sētniekam iegādājāmies sniega pūtēju, lai Kalvim būtu vieglāk veikt sniega tīrīšanu.”
Abi jaunieši par savu darbu saņem minimālo algu, turklāt projekts ilgs divus gadus. Sintija stāsta, ko viņa māca gados vecākiem cilvēkiem: „Mācu interneta prasmes, kā samaksāt rēķinus, kā izmantot e-pastu. Prasa arī par „Skype”.”
Kalvim strādāt palīdz viņa tētis Jānis Balodis, kurš vienlaikus pilda asistenta pienākumus. Šajā projektā atlīdzība paredzēta arī asistentam: „Šādiem cilvēkiem, es nebaidīšos šī vārda – ar invaliditāti - ir ļoti grūti piemeklēt darbu, ko viņš var paveikt. Viens ir tas, ka vispār nav darba, bet ne katru darbu invalīds var veikt. Arī Kalvis, viņš var kustēties, bet ir citas problēmas.
„Es tīru apkārtni, slauku, grābju lapas, pa ziemu tīru sniegu. Man patīk,” par to, ko dara, stāsta Kalvis.
Subsidēto darbu vietu veidošanu Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiālē pārrauga „Jauniešu garantijas” koordinējošā eksperte Guna Upesleja. Subsidētās darba vietas tiek veidotas jauniešiem ar invaliditāti un personām, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā, piemēram, jaunietis bez darba ir ilgāk par pusgadu: „Pasākumā, kas ir personām ar invaliditāti, darba devējam dotācija tiek sniegta minimālās algas apmērā, kā arī jaunietim tiek pielāgota darba vieta, kas jaunietim ir patīkamāk.”
Savukārt eksperte Inta Burkevica darbojas atbalsta pasākumā – pirmā darba pieredze jaunietim. Šajā lauciņā darba devēji ir pasīvāki, jo atbalsts ir mazāks. Ir gadījumi, ka jaunietim, kurš ir bez darba un ar piemērotu profesiju, izrādās, jau ir darba pieredze, tāpēc pasākumā nevar piedalīties: „Pasākuma mērķis ir sekmēt jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri jau ir ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību, bet trūkst darba pieredzes - integrēšana darba tirgū, vienlaikus veicinot jaunas darba vietas izveidi.”
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane uzskata, ka darba devēji varētu būt aktīvāki: „Darba devējs, saņemot kādu nelielu dotāciju no NVA, ir gatavs paņemt jaunieti darbā, viņu pamācīt, atbalstīt un audzināt sev jaunu perspektīvu darbinieku. Tad liekas mazliet bēdīgi, ka ir atbalsts, bet darba devēju interese nav pietiekoši liela. Darba devēji ir piesardzīgi, bet ceru, ka, dzirdot šos labos stāstus, izdarīs izvēli un veidos darba vietas.”
„Jauniešu garantijas” pasākumi, kas ietver plašu piedāvājumu spektru, Latvijā turpinās arī šogad. Februārī sekos nākamā pieteikšanās. Liepājā un tās apkārtnē pašlaik bezdarbnieku statuss ir vairāk nekā 1000 jauniešiem.
