Lai arī jauniešu bezdarba līmenis turpina samazināties, tas joprojām ir ievērojami lielāks nekā citās vecuma grupās.
Latvijā augstākais jauniešu darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija vērojams 2009.gada ceturtajā ceturksnī, bet no 2010.gada sākuma tas pakāpeniski samazinās un 2013.gada otrajā ceturksnī bija 20,1%, kas ir par 11 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, par 2,8 procentpunktiem zemāks nekā pirmajā ceturksnī un par 3,1 procentpunktu mazāks nekā vidējais Eiropas Savienības (ES) jauniešu bezdarba rādītājs - 23,2%.
Baltijas valstīs jauniešu darba meklētāju īpatsvars bija zem vidējā ES dalībvalstu rādītāja jūnijā, kad tas bija 23,2%, - Igaunijā 16,1%, Latvijā 20,1%, Lietuvā 20,3%.
Saskaņā ar jaunākajiem ES statistikas biroja "Eurostat" datiem visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis bija Grieķijā (58,7%, aprīļa dati), Spānijā (56,1%) un Horvātijā (55,6%), kā arī Portugālē (41%) un Itālijā (39,1%, jūnija dati). Tikai dažās valstīs - Vācijā un Austrijā - jauniešu bezdarba līmenis bija zem 10%.
Iemesls, kāpēc jaunieši nevar atrast darbu, ir iegūtā vispārējā izglītība bez profesionālās kvalifikācijas - nedaudz vairāk nekā divām trešdaļām jeb 70,2% jauniešu bezdarbnieku bija vispārējā vidējā izglītība vai zemāka par to. Profesionālā izglītība bija tikai 19,7% jauniešu, bet augstākā izglītība - tikai 10,1%.
Tikai nedaudz vairāk nekā divām piektdaļām jeb 41,5% no visiem jauniešiem darba meklētājiem bija darba pieredze, pie tam 43,4% no tiem iepriekš bija nodarbināti mazkvalificētās profesijās.
Otrajā ceturksnī valstī bija nodarbināti 889 000 iedzīvotāju jeb 57,9% no iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā, no tiem jaunieši no 15 līdz 24 gadiem 69 800 jeb 29,6% no jauniešu kopskaita un 7,9% no nodarbināto kopējā skaita.
