Kad Latvijas Universitātē beigušās lekcijas, no tās galvenās ēkas viens pēc otra ārā nāk studenti. Starp tiem ir arī 19 gadus vecais Roberts, kam šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas. Viņš pats dosies vēlēt, bet viņam ir viedoklis, kādēļ citi nolemj to nedarīt. Viens no tiem – partijas par to, kas interesē jauniešus, nemaz nerunā.
„Liekas, kāda jēga tagad, visi lielie balsos, ko es tur tērēšu savu laiku un braukšu uz kaut kādām vēlēšanām vēlēt. Tā kā tās attieksmes nav. Varbūt tas ietekmētu, ja viņi akcentētu vairāk uz jauniešiem, palīdzētu vēlēšanās kādai daļai,” uzskata Roberts.
Turpat arī Margarita, viņa vēl nav pārliecināta, vai vispār dosies vēlēt, jo nevar izlemt, kam atdot savu balsi.
Viņa domā, ka jaunieši vēlēt neiet, jo tās problēmas, par kurām runā partijas, viņus nemaz vēl neskar.
„Es neesmu dzirdējusi neko, kas mani tā piesaistītu. Mani interesē par sociālajiem pabalstiem, tas tā. Bet jauniem cilvēkiem tas neinteresē, ja viņi plāno savu karjeru un pārsvarā arī ne Latvijā, tāpēc viņiem ir vienalga,” uzskata Margarita.
Pilnīgi vienalga jauniešiem nav, tomēr viņi ir tā vēlētāju grupa, kura salīdzinājumā ar citām vēlēšanās piedalās visgausāk. Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene pēta tā sauktos “mileniāļus” – jauniešus, kuriem šīs būs pirmās vai vienas no pirmajām vēlēšanām.
„Es negribu teikt, ka jaunieši neiet uz vēlēšanām. Viņi iet. Bet tā problēma, manuprāt, ir tāda, ka partiju piedāvājumi īsti nesasaucas ar jauniešu interesēm un vajadzībām. Varētu teikt, ka caur to piedāvājumu un programmu režģi jaunieši kā mērķauditorija izbirst cauri. Pensija viņiem vēl neinteresē, izglītības sistēma faktiski vairs neinteresē, ja nu vienīgi viņiem jau ir mazi bērni,” skaidro Rubene.
Par to pašu runā arī Anda Laķe, viena no pētījuma par jauniešu politisko līdzdalību autorēm.
Jauniešus nevis neinteresē vēlēšanas, bet gan partiju vēstījums nav tiem saistošs.
„Pie vainas, ja tā varētu teikt, ir arī partijas, priekšvēlēšanu kampaņas. Jo tāda skaidri nolasāmas vai uztveramas idejas jeb priekšvēlēšanu solījumu kas interesētu tieši jauniešus, faktiski jau nav,” pamanījusi Laķe.
Un, ja apskata partiju programmas, lielākoties tur parādās pensijas, nodokļi, aizsardzība un citas nopietnas tēmas. Lai gan tas viss skar jauniešus, Zanda Rubene norāda, ka viņi bieži vien dzīvo šodienai un par tik tālām tēmām liela daļa vēl nedomā.
„Tāpēc, ka viņiem pietrūkst tās izjūtas, ka tas uz viņiem attiecas, pirmkārt. Jo tur nav nekas rakstīts par viņu interesēm. Kā man teica viens students – es saprotu, ka pensija agri vai vēlu būs vajadzīga, bet tas ir tik tālu. Līdz ar to par to nedomā. Un, otrkārt, ir diezgan liela neticība, ka es ar savu balsi tajā sistēmā varēšu ko mainīt,” stāsta Rubene.
To, ka jauniešiem politika neinteresē nemaz, noraida Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas politikas skolotāja Inese Mežsarga. Šajā skolā politika ir izvēles priekšmets, un interese no skolēniem ir šogad, tieši pateicoties vēlēšanu gadam.
„Viena daļa, nākot uz šo stundu septembrī, tā arī teica – lai vairāk iepazītu Latvijas vēlēšanu sistēmu, lai saprastu, kas tur vispār notiek. Tāpēc viņiem tā politika ir vajadzīga. Es domāju, ka manējie atnāks uz vēlēšanām, vismaz viena daļa noteikti. Nu, ir tas jādara, un mums ir jādara viss, lai arī tos jauniešus pārliecinātu, ka tas ir tavs uzdevums, šī pilsoniskā apziņa. Bet, kā to izdarīt, tas ir grūti runājams jautājums,” atzīst Mežsarga.
Ja viena lieta, kādēļ vēlēšanās jaunieši nepiedalās, ir nespēja partiju vēstījumu saistīt ar savām interesēm, tad otra ir pats vēlēšanu process, uzskata Anda Laķe. Tas nav mainīts jau sen un jauniešiem var nebūt saistošs.
„Droši vien, ka tas formāts – ģērbties svētdienas rītā, iet uz vēlēšanu iecirkni, mest papīra lapu tur noteiktā kastē – tas rituāls varētu nebūt tāds, kas varētu būt vilinošs vai kā īpaša vērtība, ka man tagad ir tik un tik gadi un es tagad drīkstu vēlēt,” uzskata Laķe.
Viņasprāt, kaut ko varētu mainīt daudz apspriestā e-vēlēšanu sistēma. Par to runā arī Zanda Rubene – e-vēlēšanas būtu veids, kā jauniešu aktivitāti vēlēt paaugstināt.
„Ja būtu tāda sistēma, ka mēs varētu vēlēt elektroniski, jauniešu skaits palielinātos. Jo tā ir paaudze, kura pieradusi dzīvot divās realitātēs – tiešsaistes un bezsaistes.
Un viņiem tiešām šķiet diezgan arhaiski tas, ka jāiet un jāizvēlas no lapiņām, jāstāv rindā un tā tālāk,” norāda Rubene.
Kāda šogad būs bijusi jauniešu aktivitāte, to redzēsim pēc vēlēšanām. Jauniešiem gan jāapzinās, ka to balsij ir vērtība. Un, ja kopā Latvijā ir vairāk nekā 100 tūkstoši balsstiesīgu jauniešu, viņu spēkā ir ievēlēt vismaz 10 Saeimas deputātus.
