Teju 10 000 cilvēku. Tāda ir statistika pēc divām nedēļām, kuru laikā portālā latvija.lv elektroniski bija iespējams pieteikties uz 11 Latvijas augstskolām. Latvijas Universitātes (LU) studentu servisa direktors Jānis Saulītis rēķina, šogad studēt gribētāju skaits, kuri pagaidām izturējuši pārbaudījumu universitātē, samazinājies par 10 %. „Paši skaitļi ir mazāki, un tā ir tendence gadu no gada. Skolēnu skaits samazinās, kas beidz vidusskolas, un šī tendence vēl turpināsies. 10% kritums ir tas, ko gaidījām, varbūt vērtējām, ka būs mazāks,” saka Saulītis.
Universitātē lielāko uzmanību izpelnījušas jau tradicionāli populārākās programmas: tiesību un komunikāciju zinātnes, psiholoģija, ekonomika, vadība, ārstniecība, angļu filoloģija, arī citas. Tomēr pirmo gadu lielākais konkurss ir uz datorzinātnēm. Vismazākā interese ir par vairākām skolotāju programmām.
Bet pilnībā nokomplektētas budžeta vietas šogad būs fizikā, ķīmijā un bioloģijā.
Tikmēr Daugavpils Universitātē kā pirmo prioritāti neviens nav atzīmējis fiziku, arī par datorzinātni nav tik lielas intereses. Toties liela interese ir par fizioterapiju, pirmo trīs klašu skolotāja amatu, datordizainu. Universitātes rektors Arvīds Barševskis rēķina, ka šogad universitātē būs par apmēram 100 studentiem mazāk un augstskolai būs arī jāpārskata savas programmas. „Par atsevišķu programmu pastāvēšanu noteikti ir jautājums, bet tas ir katru gadu, bet tas tiek vērtēts. Šogad nav īpaša situācija. Īpaši Austrumlatvijā ir problēmas atrast labi apmaksātu darbu un skolu beidzēji cer, ka Rīgā izdosies iekārtoties un tur palikt,” saka Barševskis.
Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra uzskata, ka šogad vēl skaidrāk iezīmējas Rīgas tendence atņemt studentus reģionālajām augstskolām. Jo īpaši studijās, kuras nodrošināt ir sarežģītāk: dabaszinātnēs un inženierzinātnēs. Tas ir gan Liepājā, gan Rēzeknē, gan Daugavpilī. Uz to skaidri norāda tas, ka pirmajā pieteikšanās kārtā budžeta vietas nav nosegtas. Pēc tam gan šīs programmas var arī tikt aizpildītas. „Aina reģionālajās augstskolās ir vēl satraucošāka nekā citos gados, kas ir tieši uz resursu ietilpīgākām programmām, jo nav to cilvēku tik daudz, kas var uz studiju vietām pretendēt. Tomēr dibināts jautājums, vai valsts nauda tiek izlietota visracionālākajā veidā. Ja tajā pat laikā Rīgā ir lielāka atlase un par to, kurus uzņems, nauda tiks maksimāli lietderīgi izlietota,” norāda Vētra.
Viņš norāda, ka būtiski nepieaug darba tirgū pieprasīto programmu noslodze. Bet vērtē, ka gan Latvijas Lauksaimniecības universitātē, gan Rīgas Tehniskajā universitātē vietas tiks aizpildītas. Tomēr palielināt šo budžeta vietu skaitu neiesaka , jo nav studentu. Vienīgais izņēmums varētu būt informāciju tehnoloģiju studijas gan Rīgā, gan reģionos.
Par sabalansētu piedāvājumu Vētra sauc humanitārās zinātnes, kur konkurss ir pietiekams, tāpat arī sociālajās zinātnēs. Tomēr studiju augstskolu kapacitāte pašlaik ir lielākā nekā pieprasījums. „Spēku konsolidēšana, apkopošana, it sevišķi resursu ietilpīgākajās programmās kā dabas un inženierzinātnēs, humanitārajās un mākslās. Gribētāju ir mazāk kā kapacitāte. Apvienojot spēkus, varētu paaugstināt kvalitāti un budžeta līdzekļus izlietot racionālāk, lai sasniegtu augstāku kvalitāti,” pauž Vētra.
Tomēr visi augstākās izglītības eksperti uzskata, ka gada laikā arī augstskolu prestižs kontekstā ar studiju programmu vērtēšanu un akreditāciju ir cietis un arī tas ietekmē studēt gribētāju skaitu.