Saeimas Preses dienestā informē, ka likumprojekts paredz palielināt minimālo vecumu bāriņtiesas amatpersonām – par bāriņtiesas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un bāriņtiesas locekli varēs ievēlēt personu, kura sasniegusi 30 gadu vecumu līdzšinējo 25 gadu vietā.
Saskaņā ar noteikumiem, bāriņtiesu locekļu pienākumos ir risināt bērnu un vecāku attiecību, kā arī rīcībnespējīgo personu personīgo interešu aizstāvības, aprūpes un materiālos jautājumus.
Vēl darbam bāriņtiesā būs nepieciešama otrā līmeņa augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība noteiktā nozarē, kā arī ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs attiecīgajā jomā.
Tāpat bāriņtiesas darbiniekiem būs jāprot valsts valoda augstākajā līmenī. Likuma pantu par prasībām pretendentiem plānots papildināt arī ar prasību par nevainojamu reputāciju.
Saskaņā ar piedāvāto jauno regulējumu pirmo reizi ievēlētām bāriņtiesas amatpersonām attiecīga mācību programma būs jāapgūst sešu mēnešu laikā pēc ievēlēšanas. Patlaban tam atvēlēts viens gads.
Vairāki otrajā lasījumā atbalstītie priekšlikumi vērsti uz bāriņtiesu darbības atklātību un caurspīdīgumu.
Piedāvātās likuma izmaiņas nosaka, ka bāriņtiesu sēdes jāfiksē protokolā un sēdēs ir tiesības izmantot skaņu ierakstu. Savukārt bāriņtiesas darbības pārskats būs publiski pieejams Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapā.
Bāriņtiesai likumā plānots paredzēt tiesības fotografēt, filmēt un iegūt skaņu ierakstus, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos.
Likumā paredzēts noteikt, ka bāriņtiesas amatpersonas, pildot savus pienākumus, ievēro bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas normas. Savukārt pašvaldībām likumā noteikts pienākums nodrošināt bāriņtiesu darbinieku pārraudzību.
Atsevišķi priekšlikumi vērsti uz to, lai pēc iespējas realizētu bērna tiesības uzaugt ģimenē. Ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, bāriņtiesai jānovērtē riski, jāinformē par sekām un jāuzdod vecākam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. Ja vecāks noteiktajā termiņā kavēsies to darīt, bāriņtiesa varēs lemt par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes, paredz piedāvātā Bāriņtiesu likuma redakcija.
Pirms pieņemt vienpersonisku lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, bāriņtiesai primāri būs jāvērtē iespējas novērst dzīvības un veselības apdraudējumu, bērnam paliekot ģimenē.
Par šķiršanu no ģimenes varēs lemt tikai tad, ja apdraudējumu nevarēs novērst ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nodrošinot pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai nododot bērnu īslaicīgā aprūpē citai personai.
Likumu plānots papildināt arī ar pantu, kas detalizēti nosaka, kā izpildāms lēmums, ar kuru bērnu šķir no vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes.
Par izmaiņām likumā Saeimai vēl jālemj trešajā lasījumā.
