Izglītības un zinātnes ministrija veikusi absolventu monitoringu, lai noskaidrotu augstskolās iegūto profesiju atbilstību pieprasījumam darba tirgū. Dati ievākti par 2017.gada absolventiem – šajā gadā tie bija vairāk nekā 14 tūkstoši. Vairums no tiem ieguvuši grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās. Tam seko veselības aprūpe un sociālā labklājība. Vismazākā interese bijusi par dabaszinībām, matemātiku un informācijas tehnoloģijām.
"Mums veidojas absolventu iztrūkums dabaszinātnēs, matemātikā un IT.
Un absolventu pārprodukcija, piemēram, sociālajās zinātnēs. Un diemžēl, tas augstskolu saražotais produkts joprojām uztur šo neoptimālo proporciju, ja mēs runājam par atbilstību darba tirgum. Mums ir nepieciešama nopietna diskusija par to, ko mēs sagaidām no augstskolām. Īpaši, valsts finansētām," sacīja ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes inovāciju departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.
Kopumā situācija esot ļoti laba. 2018.gadā cilvēku ar augstāko izglītību bezdarba līmenis bija divreiz zemāks nekā vidēji valstī. Turklāt, ienākumi esot par 22% augstāki nekā vidēji. Tomēr sliktā ziņa – Latvijā doktorantu skaits ir četras reizes mazāks nekā vidēji Eiropā.
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka pastāstīja, ka pēc pētījuma datiem var redzēt, ka augstākajai izglītībai tiešām ir nozīme. Tomēr var redzēt, ka ir lietas, kas ir jāuzlabo:
"Mēs gan pandēmijas laikā, gan pirms tam daudz runājām, ka mums jāiet uz produktivitātes celšanu, mums jāiet uz eksportspēju.
Un augstākās izglītības iestādes ir vienīgās, kas to var izdarīt. Un, protams, tas prasa pārmaiņas. Es nerunāšu par pārmaiņām domāšanā, kas nāk vēlāk un ir ilgstošs process."
Sauka uzskata, ka ir nepieciešamas pārmaiņas vadības modelī, profesoru atlasē un studentu atlasē. Visiem nav jāstudē un nav jābūt doktoriem, atzīst pētnieks. Viņaprāt, visvairāk augstskolām būtu jārūpējas par to, lai zinātnieki celtos no rīta un zinātu, ka viņu darbs ir normāli apmaksāts.
Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā, ar pētījuma datiem būtu jāiepazīstas ikvienam topošajam studentam pirms profesijas izvēles. Koledžu absolventiem atalgojums mēdz būt lielāks nekā bakalaura grādu ieguvušajiem, pastāstīja ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
"Ja mēs paskatāmies, kur darbojas koledžu absolventi, tad šeit ir jānosauc Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās iestādes, kas ir ar zināmu darba garantiju – tā ir policija vai VUGD, vai robežsardze. Otra lieta ir medicīna. Mēs arī visu laiku dzirdam, ka šo jomu speciālisti pietrūkst.
Latvijā ļoti ilgu laiku ir izcelts pieejamības aspekts. Bet ļoti mazs fokuss ir likts uz to, cik lielā mērā cilvēkam ir spējas un dotības darboties vienā vai otrā laukā," stāstīja Šuplinska.
Ministrijā cer, ka augstskolas nāks ar piedāvājumiem, kā reorganizēt un sakārtot sistēmu. Piemēram, zinātnēs, kurās ir pārprodukcija ieviešot arī informāciju tehnoloģiju kursus.
