Dienas ziņas

Atbalstīs darba devējus, kas nodarbina seniorus

Dienas ziņas

Spēkiem mērojās Baltijas veterāni vieglatlētikā

Svētceļnieki ceļā uz Aglonu

Jaunieši un ģimenes no Rēzeknes mēro ceļu uz Aglonu ar domām par pāvesta vizīti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

No dažādām Latvijas vietām svētceļnieki dodas uz Aglonu, lai piedalītos gada lielākajos katoļu svētkos – Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos. Pirmdien, 13.augustā, galamērķi sasniegs arī Rēzeknes Katoļu vidusskolas un Jēzus Sirds draudzes svētceļnieki –  lielākā jauniešu un ģimeņu pārstāvētā grupa no Rēzeknes.        

Vairāk nekā 100 kilometri četrās dienās – šādu ceļa posmu no Rēzeknes uz Aglonu mēro šī svētceļnieku grupa. Tās sastāvā lielākā daļa ir skolas audzēkņi un pilsētas jaunieši, un to vada Rēzeknes Katoļu vidusskolas skolotāja Lita Klepere, kurai jau ir 22 gadu pieredze svētceļojumu vadīšanā.

“Pirmos gadus, deviņdesmito gadu beigās, pat 100 cilvēki gāja, bet ļoti grūti tādu grupu vadīt ir. Tagad tomēr ir vieglāk. Tagad vecākie ir, viens ir 1956. gadā dzimušais vīrietis, un jaunākie ir septiņgadīgi bērni. Bet ir bijuši arī tādi, ka ar ratiņiem vedami vēl,” stāstīja Lita Klepere.

Svētceļnieki ceļā devušies katrs savu mērķu vadīts, taču ik gadu visus vieno arī kāda noteikta tēma pārdomām. Šogad uzmanība vērsta gaidāmajai pāvesta Franciska vizītei Latvijā.

Svētceļnieces no Rēzeknes Irēna un Iveta stāsta, ka sajūtas ir citādas katru gadu, un ar kaut ko īpašas arī, bet šis svētceļojums ir īpašs. Pateicoties skolotājai Litai, viņas arī iepazīst ļoti daudz interesantu faktu par pāvestu Francisku, arī nedzirdētas lietas. “Tiešām viņa tā kā mūs sagatavo arī tam 24.septembrim,” atzina svētceļnieces.

Jau vairākus gadus grupa ceļu mēro pa vienu un to pašu vadītājas veidotu maršrutu. Brīžiem tas ved caur meža biezokni, kas svētceļniekiem izvēršas par ekstrēmu gājienu šķēršļu un nevēlamo ceļabiedru dēļ.

“Kad tu noej šo ceļu, tāds gandarījums uzreiz. Nav tā, kā ar mašīnu – atbrauc, paskaties, bet, kad noej, ir pilnīgi savādāk. Interesantākais bija iet pa mežu, un tad pēkšņi sākās lietus, krusa. Visi bijām slapji. Čūskas redzējām, čūskas arī bija, jā,” stāstīja svētceļnieks no Rēzeknes Linards.

Neatņemama tradīcija svētceļojuma laikā ir lūgšanu skaitīšana un dziedāšana, taču šai svētceļnieku grupai ir ieviesta arī sava tradīcija, un pēc tās var noteikt noguruma pakāpi.

“Mums ir tāda tradīcija no rīta – sasaukšanās vilnis. No rīta tas vilnis ir ūuuu tāds skaļš, skaļš, nu, uz vakaru tas jau tāds ūuu klusāks,” stāsta Irēna un Iveta.

Dienu pirms Aglonas sasniegšanas svētceļnieki nakšņoja Aulejā, un jau pirmdien viņi nonāks galamērķī – Aglonā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti