Jaunieši par krāpšanas shēmu «naudas mūļiem» kļūst arvien biežāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēdējos gados līdz ar dažādu krāpšanas shēmu aktualizēšanos aizvien vairāk krāpnieki savās nelikumīgajās darbībās iesaista jauniešus, kuri kļūst par tā dēvētajiem "naudas mūļiem", tādējādi palīdzot krāpniekiem legalizēt un pārvietot nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus. Pagājušajā gadā dažādās krāpšanas shēmās izkrāpti 11 miljoni eiro un gandrīz katra no šīm shēmām ir saistīta ar ''naudas mūļu'' izmantošanu.

Jaunieši par krāpšanas shēmu «naudas mūļiem» kļūst arvien biežāk
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Visbiežāk kā ''naudas mūļi'' tiek savervēti jaunieši augstskolas izglītības līmenī vai drīz pēc tam, skaidroja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces vietnieks Toms Platacis.

"Tātad no 20 līdz 24 gadiem, un pēc tam 25 līdz 29 gadi ir tie, kurus mēs visaktīvāk redzam ziņojumos, kas ir saistīti ar šīm krāpšanām. Nav tā, ka jaunieši ir ekskluzīvi ''naudas mūļi'' un nevienam citam netiek piedāvāta šāda piepelnīšanās iespēja. Ir arī vecāki cilvēki, kuri pārsvarā ir no sociāli nelabvēlīgas vides," norādīja Platacis.

Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka pagājušajā gadā dažādās krāpšanas shēmās izkrāpti 11 miljoni eiro.

Platacis: "Kur kāds upuris ir pats piekritis šos naudas līdzekļus pārskaitīt, tātad uzķēries uz kādu no krāpšanas shēmām. Varētu teikt, ka gandrīz katra no šīm shēmām ir saistīta ar ''naudas mūļu'' izmantošanu. Tas droši vien būs kāds jaunietis un ne viens vien, un ne tikai Latvijā, kas būs nodevis sava konta pieejas datus vai pats veicis šo pārskaitījumu, lai noziedznieki varētu saraut šo saiti ar vietu, kur ir izdarīts noziedzīgais nodarījums un pēc tam ar iespēju šo naudu izņemt."

Savukārt Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše uzsvēra – lai gan viņas rīcībā nav precīzu datu, bet noteikti tā nav lielākā daļa no jauniešiem, kas iesaistās šādos darījumos. Ir daļa jauniešu, kuri pieņem šo piedāvājumu, un ir daļa, kuri salīdzinoši nejauši nokļūst noziedzīgajā shēmā.

"Tomēr tas, kas ir ļoti satraucoši: tendence, ka aizvien vairāk jauniešu piekrīt kļūt par šiem ''naudas mūļiem'' jeb piekrīt iesaistīties noziedzīgās shēmās, kur notiek darījumi ar nelegāli iegūtiem līdzekļiem. Šī problēma kopumā nav jauna. Par ''naudas mūļiem'' mēs dzirdam jau diezgan daudzus gadus, bet tieši pagājušā gada otrajā pusē sāka parādīties aizvien jauni gadījumi, un arī Valsts policija, apkopojot informāciju par pagājušo gadu, vērsa uzmanību uz to, ka šī problēma un tendence parādās aizvien biežāk," norādīja Brikše.

Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, "Luminor" vecākais krāpšanas novēršanas speciālists Anrijs Šmits uzsvēra, ka bankām izskaitļot, kurš jaunietis iekritis krāpnieku nagos, nav grūti.

"Bankas izmeklēšanas laikā ļoti bieži pamana, kad notiek vienas vai otras darbības jauniešu kontos, kas ir neraksturīgas. Pēc tam, veicot padziļinātu izpēti, uzdodot jautājumus, mēs nonākam pie secinājuma, ka šie jaunieši, visticamāk, ir šie ''naudas mūļi''. Tāpat arī, kad tiek dibinātas attiecības ar jaunu klientu, uzdodot virkni jautājumu, bieži vien var saprast, kādiem mērķiem jaunietis vēlas kontu atvērt," viņš skaidroja.

Savukārt "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons uzsvēra, ka jauniešu finanšu pratība ir zemā līmenī un bieži vien viņi neapzinās, kādas var būt šādu nelikumīgu darbību sekas.

Sliktākā gadījumā tā ir kriminālatbildība, bet ne tikai – arī apgrūtinātas finanšu darbības.

"Vienmēr, ja upuris pasūdzas, ka viņam kāds ir nozadzis naudu, tad šis ''naudas mūlis'' tiek noķerts. Ja ''naudas mūlis'' sadarbojas un saprot, ko ir izdarījis, tad sekas ir mazākas, bet klasiski banka aizslēdz kontu un tad parādās diezgan lielas grūtības. Tātad grūtības saņemt algu, jo darba devējam nav, kur ieskaitīt [naudu]. Nevar klasiskā veidā aizņemties naudu. Var būt grūtības saņemt pabalstus. Protams, arī reputācija. Ja jaunietis ir ar kriminālu pagātni, tad tā ir reputācija, un būs zināmas jomas un nozares, kur jaunietis nekad nevarēs strādāt," uzsvēra Jansons.

Latvijas Bankas eksperte Aija Brikše pastāstīja, ka, piemēram, 15 gadus vecu jauniešu zināšanas par naudas lietām ir vidējas, ja salīdzina ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tai pašā laikā finanšu pratības veicināšanai Latvijas skolās tiek pievērsta liela uzmanība, bet ar to ir par maz.

"Viens no tiem lielajiem izaicinājumiem ir tas, ka 95% šie Latvijas 15-gadīgie skolēni norāda, ka informāciju par naudas lietām iegūst ģimenē. Un te sākas tas izaicinājums, – ja ģimenē naudas [lietošanas] prasme ir zema, tad tas var ietekmēt arī jaunieša attieksmi, prasmi, uzvedību. Skolā mēs jauniešiem mācām plānot budžetu vai godīgā ceļā nopelnīt naudu, bet ģimenē viņš redz, ka attieksme un realitāte pret šiem jautājumiem ir cita."

Tad ļoti sarežģīts kļūst uzdevums iemācīt jauniešiem pareizo pieeju, kā rīkoties ar naudu.

Uz to, ka jaunieši aizvien biežāk kļūts par "naudas mūļiem", norādīja arī Valsts policija. Iepriekš vairāk tika izmantotas personas, kas dzīvo patversmēs vai ir bez noteiktas dzīvesvietas, bet ar bankas kontu.

Policija brīdina - lai gan piedāvājumi mēdz šķist vilinoši, jo naudu iespējams nopelnīt bez piepūles, sekas var ietekmēt dzīvi un karjeras iespējas nākotnē.

Tieši pēdējo gadu laikā arvien vairāk jauniešu kļūst par “naudas mūļiem”, palīdzot krāpniekiem legalizēt un pārvietot nelikumīgi iegūtos naudas līdzekļus par nelielu samaksu. Lai gan piedāvājums šķiet vilinošs, jo naudu iespējams nopelnīt bez piepūles, sekas var ietekmēt dzīvi un karjeras iespējas nākotnē.

Lai nekļūtu par daļu no noziedzīgās shēmas, policija brīdina nedot savu bankas karti klasesbiedram, draugam, kaimiņam uz vienu vai vairākām dienām. Pretējā gadījumā var nākties nest atbildību par tādu datu izplatīšanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli. Arī banka var prasīt skaidrojumus par kontā ieskaitīto nelikumīgo maksājumu. Tāpat ar kriminālatbildību jārēķinās, ja piekrīt meklēt un iesaistīt citus “naudas mūļus”, izņemt naudu ar svešām bankas kartēm bankomātos, nodot skaidru naudu citām personām.

Šādos noziegumos “naudas mūļi” ir tikai organizētās noziedzības redzamā daļa. Noziegumi tiek veikti organizētās grupās, uzturot slēptus saziņas veidus, tai skaitā, uzstādot automātiskās dzēšanas saturam, savstarpēji netiekoties un pat nezinot grupas dalībnieka patiesos datus. Grupas organizē un vada personas, kas atrodas dažādās pasaules valstīs. 

No izmeklēšanas viedokļa noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un nozieguma atklāšana, kur izmantoti “naudas mūļi”, esot īpaši sarežģīta. To atklāšanai nepieciešama starptautiskā sadarbība, speciālās zināšanas informācijas tehnoloģijās un apjomīgs analītiskais darbs lielo datu apjomu, norādīja policija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti