Jaunieši nebaidās studēt tirgū mazāk pieprasītas sociālās zinātnes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Reģistrāciju studijām portālā „Latvija.lv” pirmajās trijās dienās uzsākuši gandrīz 10 tūkstoši cilvēku, informē Valsts reģionālās attīstības dienests. Tomēr nevar apgalvot, ka reģistrāciju pabeigs ikviens no šiem cilvēkiem. Kādas studiju programmas šogad ir vispieprasītākās, varēs uzzināt tikai pēc pirmās pieteikšanās kārtas noslēgšanās 8.jūlijā.  

Izglītības ministre Ina Druviete ir ļoti skeptiska par sociālo zinātņu speciālistu izredzēm atrast darbu. Ne reizi vien ir vērsta uzmanība uz to, ka pārāk maz studē ķīmiju, inženierzinātnes un IT. Taču, neraugoties uz to, jaunieši nav nobijušies un turpina iestāties sociālo zinātņu studiju programmās. 

 „Ja cilvēks tiešām ir pārliecināts, ka viņš būs izcils ekonomists, vadības zinātņu speciālists vai jurists, viņam ir jāstudē šīs zinātnes. Jo tieši viņš varbūt būs starp vienu, diviem, trijiem, desmitiem labāko, kam šis darbs atradīsies. Un, ja cilvēks studē to, kas nav viņa aicinājums, rezultāti parasti nav visai labi,” uzskata Druviete.

Danija Vēmane, kas šogad ieguva augstāko izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšanas un vadīšanas studiju programmā atzīst: „Protams, ir tā, ka meklē vairāk tos darbiniekus visās tehniskajās nozarēs, visus ķīmiķus un visas tādas lietas. Es uzskatu, ka man nebūs viegli atrast tādu darbu, ko es tiešām arī gribētu strādāt, bet es esmu apņēmusies sākt pamazām, lai varētu kāpt pa savām karjeras kāpnēm uz augšu.”

Jaunā ekonomiste skaidri apzinās, ka paliks Latvijā, tāpat kā viņas kursabiedrs Ivo Kalniņš. Abi jaunieši ir darba meklējumos un, vismaz šobrīd, neplāno turpināt studijas.

 „Ja salīdzina vienkārši ar autoskolu - to, ko tev samāca teorijā, un tas pēc tam, kas tev ir uz autoceļiem, ar lietām, ar kurām saskaries… Lielā mērā, protams, ka tā teorētiskā bāze dod pamatzināšanas, bet tad, kad tu nonāc tajā īstajā darba tirgū, tad tas ir tas autoceļš uzreiz, ar kuru tu reālajā dzīvē saskaries,” salīdzina Ivo Kalniņš.

Tomēr jauniešu kursabiedrene Jekaterīna Kazane jau pusotru gadu dzīvo Parīzē. Viņa aizbrauca studēt ERASMUS programmas ietvaros. Pēc tam strādāja praksi uzņēmumā, kur viņu pieņēma darbā. Arī nākotni Jekaterīna saista ar Parīzi, kur jau ir pieņemta maģistrantūrā.  

„Francijā, piemēram, visi mācās biznesa menedžmentu, tātad uzņēmējdarbības vadību, kas mums ir. Un viņi jau skatās, kad redz, CV uzrakstīts „starptautiskās attiecības”, viņiem tad ir interesanti. Viņi tad skatās, kas tas tāds ir, jautā, ko tieši es mācījos. Un tad iznāk, ka tā mana izglītība ir ļoti labi tur pielietojama,” saka Kazane.

Vidusskolēnu skaits samazinās, tādēļ varētu samazināties arī sociālo zinātņu studentu skaits, prognozē Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes dekāne Inta Brūna.

 „Tas ir arī zināmā mērā atkarīgs no dažādiem sociāliem faktoriem, tajā skaitā studiju maksas. Jo, jūs labi ziniet, tad šajā gadā tieši sociālo zinātņu jomā ministrija samazināja finansējumu. Tas, protams, noteikti ietekmēs tos, kam ir diezgan grūti samaksāt studiju maksu šajā gadā,” atzīst Brūna.

Savukārt darba devējus aizvien vairāk interesē jauniešu prasmes un personīgās īpašības, absolvējot augstskolu, nevis studiju programma. Izvēloties, ko studēt, jaunieši visretāk domā par to, kur rezultātā varēs strādāt, stāsta speciālistu darba portāla „CV Market” pārstāve Inga Daliba.

 „Šīs prasmes - gan valodu zināšanas, gan datorprogrammu zināšanas un tādas personības kvalitātes kā tas, cik cilvēks ir komunikabls, atvērts, spēj plānot savu laiku, savu darbu, cik viņš ir patstāvīgs, cik viņš ir atbildīgs. To, ko var mācīties skolā, tas praktiski - prasme mācīties,” uzskata Daliba.

Tomēr, gadiem ejot, prognozes mainās, tāpēc jādomā piecu gadu perspektīvā, lai arī tad, kad studijas pabeigtas, darbs būtu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti