Jaunieši līdz šim vēlēšanās piedalījušies pasīvi

Ja vēlēšanas notiktu jau pagājušā gada nogalē, tad tajās piedalītos tikai puse no aptaujātajiem, savukārt jauniešu līdz 24 gadu vecumiem, vēl mazāk – nepilni 39%, savulaik aplēsa SKDS.

Ja salīdzina ar datiem, kas ievākti pirms trim gadiem, tad var redzēt, ka tolaik jauniešu vēlme piedalīties vēlēšanās bija lielāka. Proti, trīs gadu laikā potenciālo balsotāju skaits ir sarucis par ceturto daļu.

“Jaunieši, atbildot uz jautājumu - vai jūs piedalīsieties vēlēšanās, biežāk nekā citas vecuma grupas izvēlas atbildi “nē” vai “drīzāk, ka nē”,” skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.

“Viens no iemesliem varētu būt, ka jauniešiem nav svarīgas vēlēšanas. Ir citas lietas, kas viņus motivē vairāk. Ja viņi netiek uzrunāti tieši no deputātu kandidātiem, tad viņiem paslīd garām,” pauž Bērziņa.

Tikmēr Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds  atgādina, ka vēlēšanas ir veids, kādā mēs ietekmējam lēmumus, kurus pieņem politiķi. Tas arī ir būtiskākais iemesls, kāpēc pilsoņiem būtu jāpiedalās vēlēšanās.

“Banāla frāze, bet tā ir taisnība, ja nenodarbosies ar politiku kaut vai kā pilsonis, tad tavā vietā lēmumus pieņems citi.

Vienkārša aritmētika, ja cilvēks var izdzīvot, tad viņam no tiem neko nevajag. Neizjūt īpašu vajadzību pēc sabiedrības atbalsta. Kad parādās sieva un bērni, tad tas cilvēks sāk domāt. Tad viņš iet un saka: “Dodiet man ar!”,” stāsta Rozenvalds.

Viņš arī iebilst tam, ka jauniešu līdzdalība vēlēšanās samazinās.  Viņš gan uzskata, ka jārunā par izmaiņām tajā, kā vispār cilvēki piedalās politiskajā dzīvē līdz ar sociālo tīklu lietošanu. Tas parādījies ASV prezidenta vēlēšanās, kurās Donalds Tramps savu ievēlēšanu panāca, aktīvāk izmantojot sociālos tīklus.

“Nav runa par tiešo piedalīšanos tradicionālajā politikā. Cilvēks var pats rakstīt blogus, viņš var izteikt viedokli, nospiest “Like” .Viņš ir viens no tiem, kas veido sabiedrības viedokli. Šajā ziņā princips ir cits, viens cilvēks un vairākas balsis. Visā  Eiropā tradicionālā līdzdalība samazinās, taču nedrīkst teikt, ka cilvēki vispār kļūst mazāk aktīvi,” uzskata Rozenvalds.

Sociālo zinātņu fakultātes docents Jurijs Ņikišins ir novērojis, ka politiskās līdzdalības samazināšanas ir visas sabiedrības problēma.

Nākotnē politiskas partijās mazāk pievērsīsies jauniešu problēmām, bet lielāka loma tiks atvēlēta demogrāfijai.

“Pēdējos gados, pieņemsim, 2008. gadā jauniešu līdz 18 - 24 gadiem īpatsvars bija kādi 11% - 12%, bet tagad viņu ir tikai ap 8%. Līdz ar to tas politiskais piedāvājums, kas varētu interesēt tieši jauniešus, laika gaitā var mazināties. Un šī problēma nav risināma atsevišķi no demogrāfijas,” uzskata Ņikišins.

Viens no veidiem, kā motivēt jaunus cilvēkus vairāk piedalīties vēlēšanās, varētu būt iespēja vēlēt elektroniski. Centrālā vēlēšanu komisija gan šādu iespēju tuvākajā laikā nesola.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti