Dienas ziņas

Viaduktu Rēzeknē remontēs vien nākamgad

Dienas ziņas

Bērnu zīmējumu konkurss “Mans nākotnes vilciens”

No vēlētājiem vismazāk savas tiesības izmanto jaunieši

Jaunieši kūtri dodas uz vēlēšanām. Kādi ir viņu apsvērumi?

Balsotāju aktivitāte ar katrām Saeimas vēlēšanām krītas. Iepriekšējās vien nepilni 55% balsstiesīgo izdarīja savu izvēli, kas ir zemākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Dati rāda, ka kūtrāk vēlēt dodas tieši jaunieši. Kādi ir viņu apsvērumi?

Neinteresē politika, nesaredz tam jēgu, nav pieņemamu kandidātu vai nezina par ko balsot – šīs ir tradicionālākās jauniešu atbildes tam, kādēļ viņi neizmanto savas tiesības piedalīties vēlēšanās.

"Ir jābūt kaut kādai interesei par politiku, kas, protams, arī neizveidojas vienas dienas laikā. Neorientējas dažādās partijās. Trešais –  mums nav daudz partiju, kas orientētas uz jauniešu auditoriju. Tajās, kuras ir, bieži vien jaunieši ātri viļas," stāstīja sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore, vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Daudziem jauniešiem 14. Saeimas vēlēšanas, kas notiks oktobrī, būs pirmās viņu mūžā. Vairāki jaunie balsotāji norādīja, ka nezina, par ko balsot.

"Es nezināju, ka šogad notiek Saeimas vēlēšanas. Tas man bija jaunums. Bet es noteikti iešu balsot, jo tas ir pilsoņa pienākums," sacīja Vidzemes Augstskolas studente Līva.

"Vēsturē mums daudz mācīja par to, ka tas tomēr kaut ko iespaido valstī. Tas iespaido to, kā var lietas iznākt, tādēļ es domāju, ka vajadzētu aiziet. Gan jau pirms vēlēšanām paskatīšos, kas vispār notiek, kas ir aktuāls," stāstīja skolniece Madara.  

Savukārt Vidzemes Augstskolas studente Evija uzsvēra, ka vajadzētu vairāk skolās par vēlēšanām runāt. "Vēlēšanas – "tas ir jūsu pilsoņa pienākums piedalīties", bet kas notiek, kādas lietas darbojas, kāpēc par ko balsot? Tā nav," uzsvēra studente.

Arī Studentu apvienībā un pētniecības centrā "Providus" uzskata līdzīgi – lai panāktu jauniešu līdzdalību un izpratni par vēlēšanu nozīmi, svarīgi būtu jau skolas laikā parādīt, ka viņu viedoklim ir nozīme.

"Augstskolu kontekstā droši vien ne, jo tad jau ir nedaudz par vēlu. Tas, kas būtu jādara, vairāk jau skolu līmenī jāiesaista jaunieši. Ne tikai tādā veidā, ka izglītojam demokrātijas procesos," sacīja Latvijas Studentu apvienības prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods.

"Tāpat arī jauniešiem pašiem mēģināt pieņemt lēmumus, piemēram, "Sabiedrība par atklātību "Delna"" palīdz skolās ieviest līdzdalības budžetēšanu, kad jaunieši paši lemj, kāda veida labiekārtojumi skolai ir vajadzīgi," stāstīja Kažoka.

Lai arī pašreizējā Saeimas sasaukuma laikā spriests par dažādām tēmām, kas interesē arī jauniešus, kā arī lemts par pandēmijas ierobežojumiem, kas tieši skāris arī skolēnu un studentu intereses, "Providus" neuzskata, ka tas būtu iemesls augstākam jauniešu vēlētāju skaitam. Līdz šim arī nav bijuši padziļināti pētījumi, demogrāfiski analizējot, cik aktīvi jaunieši ir doties vēlēt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt