Kā sākas līdzdalība?
Piedalīties vēlēšanās cilvēki Latvijā var, sākot no 18 gadu vecuma, taču iesaistīties dažādos sociālos un politiskos procesos ir iespējams jau pusaudžu gados. To var darīt skolā, pašvaldībā vai kādā interešu grupā. Piemēram, Cēsīs jaunieši jau gadiem ir līdzatbildīgi par vietējo skeitparku – aktīvisti vēl 2012. gadā pie viena galda ar amatpersonām izskatīja parka attīstības iespējas un piedāvāja risinājumus tā uzlabošanai.
Eksperti uzsver, ka sociālā aktivitāte nozīmē ieinteresētību apkārt notiekošajā un personisku iesaistīšanos.
Atbildība par savu rīcību, līdzdalība diskusijās, darbošanās nevalstiskajās organizācijās – sociāli aktīvas uzvedības piemērus min Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas pētniece Ireta Čekse un LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes 4. kursa students Rolands Aleksandrs Rudenko.
Savukārt jauniešu podkāsta "Youthcast" vadītājs un Limbažu novada Izglītības pārvaldes pārstāvis Renārs Peksis uzsver, ka līdzdalība veido cilvēku par personību, jo šis process var notikt tikai darbos un pieredzē.
Latvijā – pasivitāte
Tomēr Cēsu jauniešu rosība ir salīdzinoši reti sastopama. Atbilstoši datiem Latvijas jaunieši savās sociālpolitiskajās aktivitātēs ir atturīgi. 2019. gadā Baltijas valstīs veiktais pētījums par jauniešu labbūtību liecina, ka tikai 17% jauniešu iesaistās nevalstisko organizāciju darbībā, 19% apmeklē jauniešu centrus, 22% iesaistīti jaunatnes organizācijās un 24% piedalās kādā no jauniešu projektiem.
Arī pētījumu centra SKDS 2021. gada dati rāda jauniešus kā visai pasīvus sabiedrības locekļus. Proti, 66% respondentu atzinuši, ka nekad nav piedalījušies sabiedriskajās apspriedēs, bet 53% nekad nav brīvprātīgi strādājuši. 92% jauniešu atzinuši, ka nekad nav piedalījušies pašvaldības domes vai kādas valsts institūcijas rīkotā sēdē vai darba grupā.
"Eurobarometer" 2021. gada jūnijā veiktā aptauja vēsta, ka Eiropas Savienībā kopumā jauniešu prioritātes ir nabadzības un nevienlīdzības apkarošana (43%), klimata pārmaiņu mazināšana un vides aizsardzība (39%), kā arī bezdarbnieku skaita samazināšana (37%).
Latvijas jauniešiem aktuālākā problēma ir sabiedrības veselības un labklājības uzlabošana (48%), kam seko nabadzības un sociālās nevienlīdzības apkarošana (46%) un bezdarbnieku skaita samazināšana (44%).
Čekse, raksturojot Latvijas jauniešu izpratni par sociālajām aktivitātēm, gan uzsver, ka jaunieši nereti nemaz neapjauš, ka jau ir kļuvuši sociāli aktīvi. "Jaunieši dara daudz lietu, taču ne vienmēr apzinās, ka tā jau ir līdzdalība," saka Čekse. Pat klases vecākā izvēle ir politiskā līdzdalība. Jaunieši sliecas piedalīties tad, ja ir atbilde uz jautājumu "kas man par to būs, ja piedalos". Proti, sākumā "ir jāiedod burkāns", un tad pakāpeniski rodas arī interese iesaistīties sabiedriskās lietās.
Cēloņi, kāpēc jaunieši neiesaistās politiskajās aktivitātēs, ir skatīti "Delnas" 2021.gada pētījumā "Jauniešu pilsoniskā līdzdalība demokrātiskā sabiedrībā". Tajā 26% jauniešu norādījuši, ka līdzdarboties sabiedrības dzīvē nav vēlmes vai intereses.
Jau vairāk – 51% – norāda uz nepiemērotu aktivitāšu norises laiku, bet 33% atzīst, ka nav piemērotu aktivitāšu. 31% atsaucas uz informācijas trūkumu un faktu, ka nav draugu, kas arī vēlētos piedalīties.
Vairāk domā par personiskajiem mērķiem
Lai jauniešus ieinteresētu sociālpolitiskajās aktivitātēs, ir svarīgi radīt viņos interesi par sabiedrisko, nevis personisko labumu.
"Eurostat" dati 2022. gadā rāda, ka Latvijas jaunieši ir vispasīvākie jebkāda tipa pilsoniskajās organizācijās, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, – kādās organizācijās piedalās tikai 45% jauniešu. [1]
Tomēr Čekse norāda, ka tieši skolēni, kas nav saistīti ar politiku, uzrādījuši labākus rezultātus pilsoniskās sabiedrības izpratnes testā. Latvijā sociālpolitiskās aktivitātes, tostarp jauniešu vidū, vairāk izpaužas kā attieksmes izrādīšana sociālajos tīklos, nevis, piemēram līdzdalība demonstrācijās vai piketos, kam ir vajadzīga griba, drosme un izpratne par sabiedriskajiem, nevis individuālajiem mērķiem.
Čekse arī norāda, ka jaunieši par politiku vairāk interesējas valstīs, kur kopumā ir augstāks dzīves līmenis, sabiedrība ir turīgāka un nav jāvelta daudz laika dzīves pamatvajadzību nodrošināšanai. Būtiska loma ir arī ģimenei – proti, vai un kā vecāki mājās runā par politiku. Jo vairāk vecāki interesējas, jo augstāka pilsoniskās dzīves izpratne ir jauniešiem. Beļģijas pilsētā Ģentē veikts pētījums rāda, ka 16–17 gadus veci jaunieši spēj vēlēšanās izvēlēties sev simpātiskāko politisko spēku tikpat sekmīgi cik viņu pilngadīgie līdzpilsoņi. [2]
Attiecībā uz nākotni jaunieši apņemas demokrātijas procesos piedalīties aktīvāk. Aptaujas liecina, ka, piemēram, 80% jauniešu, kad kļūs pieauguši, noteikti vai drīzāk piedalīsies pašvaldības, bet 77% – Saeimas vēlēšanās. Tiesa, jo dalība politikā ir tiešāka, jo aktivitātes līmenis rūk. Piemēram, kādai partijai vai kandidātam priekšvēlēšanu laikā palīdzētu vai drīzāk palīdzētu 42% no aptaujātajiem jauniešiem, bet politiskajai partijai pievienotos vien 24% aptaujāto. Lielāka ir gatavība iesaistīties sociālajās aktivitātēs – palīdzēt ļaudīm vietējā pašvaldībā ir gatavi 54%, bet vides aizsardzības pasākumos iesaistīties – pat 71% jauniešu.
Ieklausās klases autoritātē
Paši jaunieši atzīst, ka par sociālpolitiskām lietām tomēr mēdz runāt ar vienaudžiem. "Nav tā, ka es pilnībā neuzticos, bet nav tā, ka es pilnībā uzticos," savu attieksmi pret politiķiem iezīmē Rudenko.
Savukārt Inčukalna pamatskolas 8. klases skolniece Emīlija Zujeva atzīst, ka politikas jautājumos klase vairāk ietekmējas no kāda vienaudža, kurš skolā pārējiem pastāsta, ja noticis kaut kas svarīgs. Ja informācija ir interesanta, tad jaunieši var aizrauties ar politiku un vēlēšanām, saka Zujeva.
Tikmēr Čekse pieļauj, ka jauniešus interesē līdzdalība tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar viņu dzīvi – piemēram, vietējā apkārtne un izglītības jautājumi. Taču arī sabiedrībai ir jābūt atvērtākai, apzinoties, ka jaunā paaudze ir inovāciju un pārmaiņu nesēja un ka jauniešiem būtu jādod tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kas būtu labs pilsoniskās sabiedrības līdzdalības treniņš jau agrīnā vecumā. Šajā ziņā Latvijas jaunieši ir mazāk zinoši nekā vienaudži kaimiņvalstīs.
Čekse, komentējot šos datus, norāda, ka jaunieši šobrīd dzīvo laikā, kur saduras vērtības. No vienas puses, viņi pieredz mūsdienu brīvību, kas sakņojas Rietumos, no otras puses, pat neapzināti viņi ietekmējas no vecākiem, kas ir piedzīvojuši totalitārāku pārvaldes formu, kurā pašizpausme un viedokļa izpaušana bija mazāk pieļaujama. Attiecīgi jauniešu rīcībā un viedokļos atspoguļojas abi virzieni.
Diskusiju cikls noslēgsies 19. oktobrī ar paneļdiskusijām par jauniešu skaita samazināšanos Latvijā un par jauniešu iespējām uzsākt patstāvīgu dzīvi. Diskusijas tiek īstenotas Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2022.–2024. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.
