Sarmīte Opmane strādā cietumā - ja skatās vēsturiski. Viņas prakse Kuldīgā atrodas virs pasta, ēkā, kur savulaik bija cietums. Bet drīzāk var teikt, ka pagaidām viņa ir finanšu cietumā. Jo vēlme strādāt profesijā bija spēcīgāka nekā fakts, cik tajā var nopelnīt jaunais ārsts.
Uzsākt bija ļoti grūti, jo atbalsta nebija nekāda. Kā jaunie ārsti sāk? Ar savām zināšanām un studiju laikā nopirktu fonendeskopu, kāds uzdāvinājis tonometru vai citu instrumentu. No rezidenta algas - 410 eiro - iekrājumi neveidojas.
Sarmītei ir prakse Kuldīgā, kur viņa sāka no nulles. Un Skrundā, kur pārņēma praksi no citas ārstes. Tas bija vienīgais veids, kā savākt pietiekamu pacientu skaitu, lai valsts slēgtu līgumu un maksātu kapitācijas naudu. Taču arī visu aprīkojumu vajag dubultā.
"Mēs nevaram parastus svarus parastā veikalā par 10 eiro nopirkt un teikt, ka mums ir aprīkots kabinets," ieskatu savā saimniecībā paver ģimenes ārste. "Tādi paši svari, bet medicīniskie, maksā 300 eiro, man tādi ir divi, bērnu svari, kušetes, auguma mērītāji, kas ir pie sienas, tie jākalibrē katru gadu. Nu kaut vai galds, krēsls. Nu kur to dabūt? "
Opmane sagaida, ka ir jābūt finansējumam jauno ārstu praksēm, jo nevar prasīt, lai viņi ņem kredītus.
"Kura banka dos kredītu, ja alga 400 eiro?," spriež daktere, kura Kuldīgā ir pati pēc savas izvēles. "Ar ārsta diplomu palikt Rīgā un sēdēt bezdarbniekos vai arī krasi mainīt dzīvi, paņemt bērnu, paņemt iedzīvi un braukt uz šejieni. Krasi visu mainot un esot tālu prom no savējiem," izvēles iespējas atklāj Sarmīte.
Lūk, kāda ir Sarmītes mēneša bilance. Ieņēmumi nedaudz virs četriem tūkstošiem eiro, lauvas tiesu veido Nacionālā veselības dienesta pārskaitītā nauda par pacientiem un aptuveni 250 eiro ārste saņem par maksas pakalpojumiem. Tālāk seko izdevumi. 1100 eiro ir alga abām māsām, 650 eiro - telpu īre un komunālie maksājumi, 80 eiro internetam, tikpat – divu datoru un printeru noma, vismaz 100 eiro degvielā, plus 250 eiro par auto līzingu, apdrošināšanu, uzņēmuma transportlīdzekļa nodoklis, 15 % jeb 635 eiro ir mikrouzņēmuma nodoklis.
Viss kopā veido 3274 eiro izdevumus un atlikums ir 876 eiro. Tas arī viss, kas Sarmītei paliek.
No šīs naudas vēl jāmaksā par kursiem, kuros ārsti ceļ kvalifikāciju, lai saglabātu sertifikātu.
"Es esmu mācījusies par valsts līdzekļiem, es gribu ārstēt savus cilvēkus. Bet pēdējās nedēļās man šī doma pavīd galvā. Varbūt tā ir kļūda, ka paliku Latvijā? Jo man ir jāuztraucas, kā es nodrošināšu sevi, savus darbiniekus, kā es varu palīdzēt pacientiem, plus kā es pabarošu mājās savu bērnu," nopietnos izaicinājumus atklāj ārste.
Tajā pašā laikā Sarmītes pieredze liecina, ka laukos ģimenes ārsts ļoti daudz ko izdara uz vietas un pat ietaupa valsts līdzekļus.
"Es šodien uzrakstīju divus nosūtījumus, pieņemot 19 pacientus. Visu pārējo es atrisināju praksē. Ginekoloģiskas problēmas, ķirurģiskas problēmas. Mēs visu darām paši. Visu!," uzsver Opmane. "Jā, Rīgā viņš ir dispečers, ģimenes ārsts. Bet ne laukos."
Nākamais – nodokļu reformas - gads ir neziņas pilns. Skaidrs, ka pašreizējie ienākumi ir pārāk lieli, lai turpinātu būt mikrouzņēmuma statusā. Taču prakse vēl nav aprīkota.
"Lai varētu attīstīt praksi, es arī esmu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Valsts mani piespiedīs to darīt pēdējo gadu, prakses attīstībai paliks mazāk naudas," rūgtumu neslēpj Sarmīte.
Vēl ārste uzskata, ka Latvijā ir pārāk daudz cilvēku, kas dzīvo no pabalstiem un savā ziņā parazitē uz pārējo, strādājošo, rēķina. Un tā tas turpināsies, jo strādājošiem jāmaksā papildus procents veselības aprūpei, kamēr nestrādājošo apdrošinās valsts.
"Strādājošie dalās kategorijās. Un man ir pārliecība, ka tā veikala kasiere, kas stāv aiz kases par tiem 300 eiro mēnesī ir mazāk aizsargāta nekā trūcīgais, kurš nestrādā un nekad nav strādājis," saka ārste. "Viņiem pienākas pabalsts, viņiem ir atbalsts, ir viss apmaksāts. Citā groziņā viņi ir. Bet tur cilvēks strādā garas stundas. Tas nav līdzsvars, es vienmēr uzskatu, ka cilvēks, kurš strādā, būtu daudz vairāk jāatbalsta nekā tas, kuram šīs motivācijas nav."
Pagaidām Sarmīte pati savu veselību nav apdrošinājusi. Jo arī tas maksā.
Ārstei nav pārliecības, ka valdībai vai premjeram rūpētu viņas veselība un iespējas saņemt veselības aprūpi. Gluži tāpat kā viņas iespējas nodrošināt veselības aprūpi ārpus lielajām pilsētām. "Viņi runā tikai par lielajām pilsētām," saka Sarmīte.
Pagaidām viss atbalsts jaunajiem ārstiem atstāts pašvaldības godaprāta un finanšu iespēju ziņā. Taču Veselības ministrija apzinās, ka jaunie ģimenes ārsti šādi tiek iemesti peldei ledainā ūdenī un jau nākamgad atkal sola atbalstīt jauno ģimenes ārstu prakses. Plānots, ka vienai praksei tiks piešķirti aptuveni 20 tūkstoši eiro, lai ārsts varētu nopirkt medicīnisko aprīkojumu un sākt darbu.
Veselības ministre Anda Čakša par atbalstu jaunām ģimenes ārstu praksēm
Veselības ministre Anda Čakša saka, ka tas ir pirmais aprēķins ap 20 tūkstošiem eiro jaunai praksei. "Gadā nav vairāk kā 10 jaunas prakses. Tas būtu liels ieguvums gan pacientiem, gan ārstiem jaunajiem," atzina ministre. "Mēs nākamgad aktivizēsim gan caur ministrijas programmu, gan caur struktūrfondiem jaunās prakses atvēršanu. Ja mēs runājam par kolēģi, kas jau ir atvērusi, skaidrs, ka grūti, tāpēc mēs runājam par praksēm, būs 1500 pacientu, ne vairāk."
