Viens no Latvijas dzīļu atklājēju projektu autoriem ir Jānis Bikše – Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes zinātniskais asistents. Tas ir projekts, lai cilvēki saprastu, kādas ūdens vērtības ir mūsu pašu zemē, uzsver Jānis Bikše: „Mēs esam izbraukājuši jau visus Latvijas novadus. Kurzeme palikusi pēdējais posms. Tālāk jūlijā mēs dosimies ekspedīcijā uz Eiropu. Pētīsim, kāds viņiem ir ūdens un kāds mums, cik liela ir atšķirība.”
Viena no projekta pievienotajām vērtībām, stāstot par minerālūdens rašanos Latvijā, ir iespēja bērniem saistošā veidā parādīt, kas notiek zemes dzīlēs. Kuldīgas bērni izrādās gana attapīgi. Latvijas dzīļu atklāji viesojas bērnu vasaras nometnē „Raibā pasaule”.
„Ģeoloģija daudziem varētu likties sarežģīta, kaut arī patiesībā tā nav, ja iemācās bērniem pasniegt to, kā viss zemē sakārtojas. Protams, caur eksperimentiem un spēli mācām, ka zinātne ir forša, arī pašiem ir interesantāk. Patiesībā liekam viņiem interesēties par to, kas notiek apkārt. Viņi zinās vairāk - ies, rakāsies pa smiltīm. Jāsaka, Kuldīgas bērni ir ļoti erudīti iežu ziņā. Viņiem ir kādi septiņi, astoņi gadi, bet viņi atpazina dolomītu. Citur bērni, jautājot - kas tas par akmeni, domāja vairākas minūtes. Pārsteidzoši gudri un azartiski,” stāsta projekta dalībniece Karlīna Jansone.
Pētnieki atklājuši, ka zemes dzīlēs sastopamais minerālūdens sāļums rodas ļoti ilgā laikā. Tiek pieminēti pat 20 000 tūkstoš gadu, kamēr tas izlaužas cauri zemes dzīļu necaurlaidīgajiem slāņiem. Vienā no eksperimentiem bērni paši veido zemes griezumu un skatās, cik ilgā laikā ūdens iztecēs cauri smilšu, grants un citiem slāņiem.
Projekta autori atklāj, ka Latvijā kopumā ir ierīkoti vairāk nekā 20 tūkstoši ūdens ieguves urbumu, tomēr Pārtikas un veterinārajā dienestā ir reģistrēti tikai trīs dabīgā minerālūdens ražotāji Latvijā, kas iegūst ūdeni no pazemes artēziskajiem urbumiem. Projekts „Latvijas dzīļu atklājēji” norisinās šogad, taču iespējams, ka tas turpināsies arī nākotnē.
