Jaunie EP deputāti no Latvijas dalās ar pirmajiem iespaidiem

Viesnīcu meklēšana, palīgu un padomnieku algošana, kā arī dažādu amatu un komiteju dalīšana, tā savas pirmās darba dienas pavada jaunie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Deputātiem no Latvijas, kuri ir strādājuši iepriekšējā sasaukumā, pārsvarā jau ir skaidrs, gan kādās komitejās viņi  strādās, gan kas būs viņu palīgi. Savukārt jaunie vēl veido savu komandu.  

Puse uz pusi, tāds ir sadalījums starp jauniem eiroparlamentāriešiem un tiem, kuri ir strādājuši iepriekšējā sasaukumā gan Eiropas Parlamentā kopumā, gan arī Latvijas gadījumā. No „Vienotības” ievēlētais Artis Pabriks ir starp četriem jaunajiem deputātiem.

“Īstenībā nav nemaz tik viegli, jo ir vairākas lietas, kuras ir jāapgūst īsā laikā, un mijas vēlme uzsākt kādu politisko darbību ar problēmām, kas ir tīri administratīvas – papīru parakstīšana, interneta iepazīšana. Un tas traucē, protams. Tas ir kā Maslova piramīdā, ir ļoti grūti uzsākt labu politisko darbību, kamēr tu nezini, kur tu dzīvosi, ko tu ēdīsi, kur tu strādāsi un ar ko tu strādāsi kopā,” atzīst Pabriks.

Viņš saka, ka ir jau izvēlējies savu jauno biroja vadītāju, par kuru kļūs kāds vācietis, kurš ir jau iepriekš strādājis parlamentā. Tas palīdzēšot ātrāk iekļauties parlamenta darbā, saka Pabriks.

Man gan jāsaka, ka birokrātijas dēļ arī viņš vēl nav dabūjis līgumu. Tā kā mēs abi esam te pa pusei bezdarbnieki,” saka Pabriks.

Darbiniekus meklē arī no „Saskaņas” ievēlētais Andrejs Mamikins un Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule. Tāpat viens palīgs mainīsies arī Krišjānim Kariņam no „Vienotības”.

Robertam Zīlem no Nacionālās apvienības šis jau ir trešais sasaukums Eiropas Parlamentā, tādēļ nekāda satraukuma, jaunu sasaukumu uzsākot, viņam neesot.

“Es mazliet jūtu to rutīnu, kurā brīdī ir īstā aktivitāte jāizdara šo komiteju izvēlē. Tas ir šis laiks. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka es turpinu Transporta komitejā, iespējams, koordinatora amatā, kas ir tāds runasvīrs savas frakcijas vārdā. Un mēs esam trešā lielākā frakcija pašlaik. Tā kā tā būs ietekmīgāka pozīcija nekā iepriekš. Un otrs būs monetārās un ekonomiskās lietas, ko es arī darīju divarpus gadus iepriekš,” klāsta Zīle.

Savukārt Iveta Grigule, kura strādās eiroskeptiķu grupā “Brīvības un demokrātijas Eiropa”, sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka ir konsultējusies arī radikālo franču politiķi Marinu Lepēnu, kurai tā arī nav izdevies izveidot savu politisko grupu deputātu trūkuma dēļ. Grigule sacīja, ka ir satikusi Lepēnu nejauši: viņa esot dzērusi kafiju, un Lepēna gājusi garām. Abas esot bijušas priecīgas par negaidītu patīkamu tikšanos un aprunājušās, bet vienoties neizdevās. Vaicāta par savas tagadējās grupas biedriem, kuri parlamenta atklāšanas ceremonijā himnas laikā pagrieza muguru, Grigule sacīja, ka tā ir katra personiska darīšana.

“Mēs esam dažādi. Redziet, mums ir brīva demokrātiska valsts, un arī Eiropas Savienība tāpat ir ļoti stingra šajās pozīcijām, ka cilvēks ir brīvs savā izvēlē. Lielbritānijas Neatkarības partijā viens no uzstādījumiem ir, ka ir jārīko referendums par dalību ES. Un viņu viedoklis ir tāds: ja mums neļauj nacionālos karogus un nacionālās himnas šeit izmantot, tad mēs neatbalstām arī šāda veida pasākumus,” skaidro Grigule.

Savukārt Sandra Kalniete („Vienotība”), kura pirmo reizi starp Baltijas valstu deputātiem kļuva par Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāja vietnieci, pauž lielu prieku, ka jaunajā parlamentā ir vairāk sieviešu nekā jebkad iepriekš. Tas nozīmē, ka parlaments sāk labāk atspoguļot Eiropas iedzīvotāju daudzveidību. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti