Jo lielāka satiksme, jo lielāks risks..
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis pieļauj, ka „tas viennozīmīgi skaidrojams ar ceļu satiksmes intensitāti”.
„Jebkurā gadījumā šeit ir visintensīvākā satiksme, gan transportlīdzekļu satiksme, gan arī iedzīvotāju blīvums apkārt šiem rajoniem ir lielāks. Līdz ar to pastāv lielāka iespēja, jo šī kustība ir intensīvāka, un, ja ceļu infrastruktūra nav ideāla un nav gājējs atdalīts no kopējās satiksmes, tad šī varbūtība, ka kāds gājējs iekļūs ceļu satiksmes negadījumā, ir lielāka nekā ārpus Rīgas un Pierīgas,” saka Krapsis.
Tieši ceļu satiksmes drošības infrastruktūras stāvokli Krapsis sauc par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā notiek tik daudz traģisku ceļu satiksmes negadījumu.
”Es domāju, ka mēs varam teikt, ka ir pietiekami daudz dažādu vietu, kur šī infrastruktūra prasītos tikt uzlabota – gan izgaismota, gan, iespējams, tiktu uzlabots šis gājēju tuneļu stāvoklis. Mēs zinām par neseno traģisko negadījumu Medemciemā, kur tika konstatēts, ka gājēju tunelis nav izgaismots un arī ceļa zīmes neliecināja, ka tur tāds tunelis pastāv. Procentuāli ir grūti pateikt, cik ir tādas vietas, bet skaidrs, ka tas negatīvi ietekmē šo statistiku,” norāda policijas pārstāvis.
Pļavu ciematu artava
Savu artavu šeit devuši tā dēvētie „treknie gadi”, kad Pierīgā, nereti tieši valsts galveno autoceļu malās, kā sēnes pēc lietus izauga jaunu savrupmāju puduri. Sarunvalodā tos nereti dēvē par pļavu ciematiem vai burkānciemiem.
Valsts akciju sabiedrības ”Latvijas Valsts ceļi” (LVC) tehniskais direktors Valdis Laukšteins teic, ka daļa no šiem ciematiem tapuši vietās, kur tiem nemaz nevajadzētu atrasties.
”Pamatā tā problēma tomēr slēpjas pašvaldībās, jo pašvaldībām normatīvie akti, kā jāplāno ciemati, bija zināmi jau iepriekš. Viņiem pat vecajās redakcijās bija norādīts, ka, pirms veikt kaut kādu apbūvi, ir jāveido satiksmes infrastruktūra. Ja tas nav ticis izdarīts, tad tagad ir jācīnās ar sekām, jo daudzās vietās tādi pļavu ciemati vispār nedrīkstēja parādīties. It sevišķi pēc tam, kad mēs iestājamies Eiropas Savienībā un uzzinājām par tādu trokšņu direktīvu, kas saka, ka dzīvot blakus autoceļam nozīmē dzīvot nelabvēlīgā vidē,” atgādina Laukšteins.
„Ja pašvaldības kādreiz, pakļaujoties iedzīvotāju spiedienam un savai vēlmei paplašināt nodokļu maksātāju bāzi, ir saplānojušas šos pļavu ciemus, tad ar sekām ir jārēķinās. Tagad ir jāmeklē risinājumi, kā soli pa solim par nodokļu maksātāju naudu tās atrisināt,” uzsver LVC pārstāvis.
Bez vainas neesot arī paši iedzīvotāji. Ir fiksēti gadījumi, kad iedzīvotāji, kas iegādājušies mājas šādos jaunajos ciematos, pat pamanās izveidot nelegālu ceļu, kas ved līdz šosejai. No satiksmes drošības viedokļa šādi gadījumi uzskatāmi teju par bumbu ar laika degli, saka Laukšteins.
”Es kā piemēru varu nosaukt - turpat desmit kilometrus uz Jelgavas pusi ir tāds ciemats Lubauši. Viņam jau sākotnēji teritorijas plānojumā bija ierakstīts, ka apbūve jāveido aiz elektrolīnijām un piebraukšana notiek pa vietējās nozīmes ceļu. Neskatoties uz to, daudzi cilvēki mēģina pa taisno izbraukt uz šosejas ārā. Tur arī rodas tie nelaimes gadījumi, nelegālās nobrauktuves, uzbrauktuves,” norāda Laukšteins.
„Mazie celiņi vispirms ir jāpieslēdz pie vietējiem ceļiem un pašvaldību ceļiem, un pēc tam jāpieslēdz pie reģionālajiem ceļiem un galvenajiem ceļiem. Tādējādi uz augstas intensitātes ceļiem būs mazs nobrauktuvju skaits, bet ar labi aprīkotiem krustojumiem, kur satiksmes negadījumu iespējas ir daudz mazākas. Ja katrs gribēs pieslēgties pie galvenajiem autoceļiem tur, kur viņam zemes gabals un ir izdevīgi, tad agri vai vēlu mums nāksies tam milzīgajam satiksmes līdzekļu skaitam, kas brauc pa galveno ceļu, ierobežot satiksmi, samazināt braukšanas ātrumu. Un sabiedrības zaudējumi būs daudz lielāki, nekā tā viena indivīda ieguvums, kas nesaprātīgā vietā izvēlējies sev dzīvesvietu,” skaidro Laukšteins.
Pašvaldības sola rūpēties ar satiksmes drošību
Viens no novadiem, kur 2000.gadu sākumā notikusi aktīva jaunu dzīvojamo namu būvniecība, ir Babīte. Novadā, kura teritoriju šķērso vairākas šosejas, ir izveidojušies vairāki ”melnie punkti”. Domes priekšsēdētājs Andrejs Ence cer, ka vēl šogad tiks uzlabota satiksmes drošība vismaz divās bīstamās vietās.
”Sāksim ar Beberiem. Šogad ”Latvijas Valsts ceļiem” ir plānots izveidot regulējamu gājēju pāreju ar luksoforu uz šī ceļa. Cik es zinu, projektēšanas darbi jau norit un ”Latvijas Valsts ceļu” plānos tas ir. Tas tiks atrisināts. Otrkārt, bīstama vieta pāri nosacītajai Rīgas – Jūrmalas šosejai pie Priežciema, kur arī savulaik bojā gājuši daudzi cilvēki. Tur arī ”Latvijas Valsts ceļi” plāno gājēju pāreju, kas ir ilgi gaidīts projekts,” par iecerēm stāsta Ence.
Šīs gan ne tuvu nav vienīgās bīstamās vietas Babītes novada teritorijā, atzīst pašvaldības vadītājs.
”Ir mums arī, protams, A 9, Rīgas-Liepājas autoceļš, kur arī gar malām veidojas ciemi. Tur gan vairāk ir tieši transportam problēmas, gājēji tur nestaigā daudz. Tur ir vairāki kreisie pagriezieni, kur arī ir notikušas vairākas avārijas,” saka Ence.
Ķekavas novadā šoseja A 7 caurvij pašu novada centru. Tikai pēdējo gadu laikā šeit izveidotas ar luksoforiem aprīkotas gājēju pārejas. Ķekavnieki atzīst, ka tas ļāvis būtiski uzlabot satiksmes drošību.
”Tagad ir izremontēti ceļi, ietves ir saliktas, viss tagad normāli, var staigāt un braukt. Nav nekāda vaina. Piemēram, bija jāiet pa braucamo daļu, nebija ietves. Te ir kādu gadu, tas ir ļoti labi, ka tas te ir. No sākuma jau nebija, bet te visu ceļu pārtaisīja, visus nožogojumus salika un tagad ir ļoti labi, ir luksofors, apstājas,” saka ķekavnieki. „Gājējiem jau tagad ir celiņš uztaisīts, trotuārs, tas ir brīnišķīgi. Nemaisās!”
Ķekavas novada domes Telpiskās plānošanas daļas vadītājs Juris Križanovskis lēš - lai uzlabotu satiksmes drošību, novada teritorijā būtu nepieciešamas vēl piecas vai sešas gājēju pārejas.
”Protams, būtu nepieciešams domāt par regulējamām gājēju pārejām vēl vairākās vietās ciema vietās Ķekavā un vēl piegulošajās teritorijās, kas ir ciemi. Tā jau nav, ka ir tikai Ķekava, tāpat ir Alejas, ir Vimbukrogs, Pļavniekkalns, kur sabiedriskā transporta pieturvietas ir autoceļa A 7 malā, kas nozīmē, ka tas ir jāšķērso, lai rīta stundās tiktu viena daļa no ciema prom uz Rīgu, bet vakarā tiktu atpakaļ. Tur ir zināmas iestrādes ar ”Latvijas Valsts ceļiem”, bet diemžēl tas tik ātri nevirzās, kā to vēlētos iedzīvotāji un pašvaldība,” atzīst pašvaldības pārstāvis.
Tieši vietas, kur gājējiem jāšķērso brauktuves, ejot uz un no sabiedriskā transporta pieturvietām, esot vienas no bīstamākajām. Janvāra vidū šādā vietā uz Jelgavas šosejas pie Medemciema tika sabraukta vecmāmiņa un viņas mazmeitiņa, kuras šķērsoja brauktuvi neatļautā vietā.
Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence stāsta, ka arī Babītes novada teritorijā ir pat vairākas vietas, kur gājējiem, lai nokļūtu uz sabiedrisko transportu, jāšķērso Rīgas -Ventspils šoseja. Turklāt atšķirībā no Medemciema, šajās vietās pat nav gājēju tuneļu.
”Nenormāla lieta, ka no novada vienas vietas, no Salas pagasta praktiski nav sabiedriskā transporta, lai atbrauktu uz novada centru, uz Piņķiem. Mēs lūdzam atļaut izveidot pieturu uz Jūrmalas šosejas pie Piņķu ceļa gala, bet mums neatļauj, jo to neļauj Latvijas valsts standarts. Bet tāpat tie autobusi pietur, cilvēki lec laukā, veidojas bīstamas situācijas. Bet mēs jau dzīvojam tikai pēc standartiem, pēc papīriem, nedomājot, kā tiem cilvēkiem kaut kur nokļūt,” neapmierinātību pauž Ence.
Babītes novada pašvaldība savu iespēju robežās gan cenšoties uzlabot ceļu satiksmes infrastruktūru, tomēr lielākās problēmas esot tieši ar valsts nozīmes autoceļiem, uzsver Ence.
”Pagājušajā gadā neviens nav gājis bojā. Aizpagājušajā gadā gan aizgāja bojā. Pagājušais gads ir bijis laimīgs, jo iepriekšējos gadus katru gadu uz šī A 5 kāds cilvēks gāja bojā. Un vēl bija laiks, kad uz Rīgas – Jūrmalas autoceļa bija izslēgts apgaismojums, tad tur cilvēki regulāri gāja bojā. Mēs pat par pašvaldības līdzekļiem uzturējām apgaismojumu. Bet ko darīt? Tiem cilvēkiem ir jātiek un viņi iet. Var jau pielikt policistu, lai nevienu nelaiž, bet tāpat ies,” saka Ence.
Atzīst arī pašvaldības atbildību
Ķekavas novada domes Telpiskās plānošanas daļas vadītājs Juris Križanovskis nenoliedz, ka sava daļa atbildības par jauno ciematu radītajiem draudiem ceļu satiksmes drošībai ir jāuzņemas arī pašvaldībām. Tās savulaik pieļāvušas haotisku šādu ciematu būvniecību.
Tomēr Ķekavas pašvaldībai jau esot skaidrs, kā nākotnē attīstīsies ceļu infrastruktūra un kā tā pakāpeniski ietvers sevī arī jaunos ciematus.
Tikmēr ”Latvijas Valsts ceļu” aprēķini liecina, ka ikviena bīstama ceļu posma sakārtošana nodokļu maksātājiem izmaksā vērā ņemamas summas. Dažkārt viena krustojuma rekonstrukcijā ieguldāmo līdzekļu apmērs var sasniegt pat vairākus miljonus eiro.
Jauno ciematu plānošanā pieļauto kļūdu labošanai būšot nepieciešams krietni ilgs laiks, lēš ”Latvijas Valsts ceļu” tehniskais direktors Valdis Laukšteins.
”Lai plānotu kaut kādu teritoriju, ”Latvijas Valsts ceļiem” ir jāizdod nosacījumi teritorijas plānošanai. Un mēs sniedzam padomus, kas ir jādara, un sniedzam atzinumu par šo nosacījumu izpildi. Kas notiek? Daudzos gadījumos mēs rakstām iebildes, ka mēs nepiekrītam, nesaskaņojam to teritorijas plānojumu, bet pašvaldības vienalga pamanās viņus apstiprināt,” stāsta Laukšteins.
„Citreiz kļūdas parādās tāpēc, ka pieaug satiksmes intensitāte un ir notikuši kādi satiksmes negadījumi. „Latvijas Valsts ceļi” analizē negadījumu statistiku, mums likums nosaka, ka tas ir jādara. Un, ja negadījums ir noticis tādēļ, ka pievienojums svarīgākam ceļam nav pietiekami aprīkots, tad mēs prioritizējam un plānojam pārbūvi par valsts naudu. Ja tas ir pievienojums pašvaldības ceļam, tas jādara pašvaldībai ciemata ietvaros. Tā ka sistēmiski viss ir sakārtots, bet tas nenotiek ātri, jo tas maciņš ir mazs,” atzīst LVC pārstāvis.
Turklāt ar ceļu satiksmes drošības uzlabošanu saistītās investīcijas diemžēl nav svarīgākā no ”Latvijas Valsts ceļu” prioritātēm, teic Laukšteins.
”Visi uzlabojumi autoceļu tīklā, lai izlabotu pagātnes kļūdas, kas pie tam ir radušās nevis autoceļu sektorā, bet teritorijas plānošanas sektorā radītās, tiks veikti par nodokļu maksātāju naudu. Bet tā nauda nav pārāk liela. Ja mēs rēķinām uz visu autoceļu tīklu, Latvijā autoceļi bojājas vairāk nekā tiek atjaunoti. Tas nozīmē, ka mums ir jāizšķiras par prioritātēm,” skaidro Laukšteins.
Tikmēr Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzsver – traģisko ceļu satiksmes negadījumu statistiku ar Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas centieniem vien uzlabot neizdosies. Bez investīcijām infrastruktūrā šeit neiztikt.
”Ja mēs varam runāt tādās kategorijās, ka vienas dzīvības zaudēšana valstij izmaksā 500 tūkstošus, tad, saskaitot šo te summu, kas mums pērn bija aptuveni 105 miljoni, es domāju, mēs varbūt varētu šīs summas investēt drošībā, lai šie traģiskie cipari mums būtu mazāki un mēs izglābtu šīs dzīvības. Tā kā situācija ceļu satiksmes drošības jomā neuzlabojas, mēs nevaram cerēt, ka policija un Ceļu satiksmes drošības direkcijas aktivitātes varēs šo situāciju uzlabot tikai ar saviem spēkiem. Ir jālīdzdarbojas arī ceļu uzturētājiem un ”Latvijas Valsts ceļiem”, un jādomā, kā uzlabot šo ceļu infrastruktūru,” norāda Krapsis.
Tuvākajos gados jaunu privātmāju ciematu būvniecība diez vai būs aktuāla. Tādēļ, labojot iepriekš pieļautās kļūdas, gan vēl iecerēto ciematu attīstītājiem, gan pašvaldībām, kas atļāvušas tos būvēt, šīs būvniecības ieceres vajadzētu pārvērtēt, arī ņemot vērā ceļu satiksmes drošības apsvērumus.
