Panorāma

Eiropas Parlamenta jaunais prezidents – Dāvids Sasoli

Panorāma

Šogad nedaudz sarucis budžeta vietu skaits

Valsts kontrole: situācija kritiska

Jaunie ārsti Stradiņos: Galvenā motivācija aizbraukšanai ir atalgojums

To, par ko jau sen brīdina mediķi, nu secinājusi arī Valsts kontrole. Vairāk nekā puse ārstu un māsu ir vecāki par 50 gadiem, taču gaidītā paaudžu maiņa notiek lēnām, jo tikai 65% no visiem rezidentiem paliek strādāt valstī, kas par viņu izglītību ir maksājusi. Divi jauni ārsti no Stradiņiem atzīst – galvenā motivācija braukt prom ir atalgojums.

Vakarā Stradiņos ir mierīgi. Taču šis miers ir mānīgs. Ievesti vairāki pacienti, kuriem ārsts būs vajadzīgs tūlīt. Ārstam rezidentam Kārlim Rācenim un rezidentei neiroloģijā Ievai Glāzerei turpinās diennakts dežūra. Šis ir viens no veidiem, kā viņi nopelna savu rezidenta algu – 820 eiro mēnesī.

“Tā alga maksimāli uz rokas var sasniegt 820 eiro, bet tas reāli nenotiek, tāpēc alga ir 750-760 eiro. Skaidrs, ka strādājam vairāk. Un liela daļa strādā divās, trijās, četrās darba vietās,” stāsta Kārlis.

“Tā tomēr ir sirdslieta, un visa dzīve ir par un ap medicīnu. Vienalga – jauns ārsts vai vecs ārsts, vēlamies medicīnai dot. Un redzam to cerību!” piebilst Ieva.

Kārlim un Ievai ir paveicies – viņiem ir vieta rezidentūrā. Valsts kontrole savā revīzijā atklājusi zināmu absurdu - valsts finansēto pamatstudiju absolventi atduras pret krietni mazāku rezidentūras vietu skaitu.

“Es esmu 10 gadus medicīnā, kad sākām studēt – teica, neuztraucieties, kad pabeigsiet, jums būs normāls atalgojums,” atceras Kārlis.

“Tas, ar ko nerēķinās, ir, ka jaunie ārsti rezidenti ir cilvēki vecumā no 20 līdz 35, kam ir ģimenes, bērni, kam ir nepieciešams šo ģimeni uzturēt. Un ar atalgojumu, kāds ir Latvijā, to ir grūti darīt. Īpaši, ja abi ir ārsti,” saka Ieva.

“Atalgojums tomēr ir galvenais faktors, kas stimulē aizbraukt projām, jo pabeidzot sešu gadu studijas, pabeidzot rezidentūru, grib daudzmaz normālu dzīvi. Lai nav 300 darba stundu,” atzīst Kārlis.

“Kas Latvijā ir liels pluss, ka jaunam ārstam tomēr ir iespēja daudz ātrāk virzīties uz priekšu un sasniegt vairāk nekā ārzemēs gan profesionāli, gan akadēmiski,” priekšrocību min Ieva.

Tikai 65% jauno speciālistu pēc diploma saņemšanas paliek Latvijā.

“Jauno speciālistu skaits, kas ienāk nozarē, ir mazāks nekā to ārstu skaits, kas turpina strādāt pēc 65 gadu sasniegšanas. Mēs nodrošinām pakalpojumus tikai tāpēc, ka viņi turpina strādāt,” norādīja Valsts kontroles pārstāve Inga Vārava.

Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) savukārt pauda, ka ārstu trūkums  nav tikai Latvijas problēma, tā ir visas Eiropas problēma.

Ministre uzsvēra – tā kā noveco visa populācija, ir skaidrs, ka arī ārsti strādās garāku darba mūžu.

Valsts kontrole Veselības ministrijai uzrakstījusi 19 ieteikumus, kurus jāievieš trīs gadu laikā.  Tostarp -  tālākizglītību padarīt reālu, nevis formālu, un ļaut rezidentiem ātrāk nonākt darba tirgū.  

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti