Ministrija iecerējusi mazināt ārstu pieejamības problēmu reģionos. Arī pašvaldības šogad turpinās pirms vairākiem gadiem uzsākto atbalsta programmu jaunajiem ārstiem, tiem piedāvājot dienesta dzīvokli reģionā un, ja nepieciešams, viņu bērniem vietu pašvaldības bērnudārzā.
Jaunie mediķi gan teic, ka vairums speciālistu izvēlas palikt galvaspilsētā profesionālo ambīciju dēļ. Turpretī reģionos jārēķinās ar mazāku pacientu skaitu un pat rutīnu.
"Speciālistu trūkums ir ārkārtīgi liels. Desmitiem šo speciālistu mums trūkst. Šauru speciālistu, tādu kā oftalmologu, LOR speciālistu, neirologu, internistu, onkologu un tā tālāk, un tā tālāk," par situāciju Daugavpils Reģionālajā slimnīcā stāsta slimnīcas vadītājs Reinis Joksts. Daugavpils pašvaldība jau trešo gadu maksās tiem jaunajiem ārstiem, kas pēc rezidentūras beigām slēgs līgumu ar slimnīcu uz vismaz vēl pieciem gadiem. Tāpat jaunajiem ārstiem piedāvā dzīvokļus un viņu atvasēm vietu pašvaldības bērnudārzā.
Astoto gadu pašvaldības atbalsta programma jauno ārstu uzrunāšanai darbojas arī Liepājā. Vēl „treknajos gados” organizēti lidmašīnas reisi uz Liepāju, ārstiem stāstīts par darba un izklaides iespējām. Tādā veidā piesaistīts 31 jaunais ārsts.
Tagad naudas šādām kampaņām neesot, bet pašvaldība arī turpmāk piedāvās dienesta dzīvokļus un vietas bērnudārzos. Slimnīcas kolektīvs tagad pats reizi gadā dodas uz Rīgu uzrunāt medicīnas studentus, atklāj Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks.
"Nevar ieslīgt kaut kādā pašapmierinātībā, ka, redziet, mums katru gadu nāk trīs līdz seši jaunie speciālisti. Tagad mēs skatāmies lielākā griezumā. Ir jāskatās, jau jārēķina, kas te būs vajadzīgs pēc gadiem desmit," pauž Striks.
Kopš pērnā gada pašvaldībām palīgā nākusi Veselības ministrija. Guntis Belēvičs (ZZS) izdevis rīkojumu par to, ka primāri valsts finansēta vieta rezidentūrā pienāktos tiem ārstiem, kas būtu ar mieru vairākus gadus nostrādāt reģionālajā slimnīcā. Šogad ministrija tam cer panākt valdības atbalstu.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole gan arī norāda, ka aktīvs speciālistu uzrunāšanas darbs jāturpina arī pašvaldībām. "Pašvaldības pašas arī aktīvi iestājas un domā šos risinājumus, lai piesaistītu. Protams, atalgojums ir ļoti svarīgs, bet ļoti svarīgas ir arī šīs karjeras piepildīšanas ambīcijas. Proti, cik daudz viņš var darīt, cik daudz slimnīca dod iespējas viņam attīstīties," atzīst Pole.
Jauno ārstu pārstāve Maija Radziņa atzīst, ka iemesli jauno speciālistu vēlmei palikt Rīgā ir vairāki. Algas drīzāk ir otršķirīgas, bet primāri daudziem pārcelšanos kavējot izveidotā ģimene un karjeras ambīcijas.
"Vēl, kas viņus uztrauc, tie, protams, ir profesionālie izaicinājumi. Jo mazāka populācija ir kādā rajonā, jo, protams, mazāk viņš redzēs dažādas svarīgas lietas un tādējādi zaudēs iemaņas, ja nesastaps pacientus ar noteiktām slimībām. Ir zināms, ka Latvijā sarežģītākas slimības koncentrējas Rīgā.
Tie ir galvenie aspekti, un es domāju, ka atalgojums ir tikai trešais no tā visa, jo diezgan bieži reģioni piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu," saka Radziņa.
Papildus gan ministrijā, gan slimnīcās piekrīt, ka jaunajiem ārstiem arvien vairāk un vairāk jāstāsta par to, kāds ir darbs reģionālajās slimnīcās un kādu palīdzību tajās sniedz, jo vilcināties nevarot. Pašreizējos apstākļos par normu kļuvusi situācija, kad atvaļinājumu laikā reģionālajās slimnīcās atsevišķi pakalpojumi vispār netiek nodrošināti.
