Lai gan Rātslaukumā un krastmalā vairums cilvēku pulcēsies vien pēc vairākām stundām, otrpus Daugavai pusē, uzstādot salūtu, rosība sākusies jau ceturtdien. Priekšdarbi prasījuši vēl pāris nedēļas.
Ar tur esošajiem materiāliem iespējams nodrošināt 15 minūtes garu uguņošanas šovu, kura laikā debesīs uzplaiksnīs apmēram 20 000 šāviņu.
Lai gan pie tā tapšanas strādā apmēram desmit cilvēku liela komanda, uguņošanu palaidīs Kalvis Kalniņš, kas to arī iepriekš programmējis. "Tas nozīmē, ka katrs izstrādājums tiek digitāli vadīts. Tas arī viss. Viņš pievienojas elektroiekārtām, kas viņu digitāli novada," norāda uguņošanas dizainers Kalvis Kalniņš. "Jāiztēlojas, kā vairāki šie pirotehniskie izstrādājumi jeb uguņošanas ierīces strādā krāsu ziņā, lai viens otru nenomāktu, bet papildinātu un tā tālāk. Tas ir diezgan laikietilpīgs un pieredzes prasošs process," saka Kalniņš.
Savukārt pirotehniķis Nauris Maksimovs saka, lai sprādzieni notiek mūzikas ritmā, ir jābūt precīziem rēķiniem.
"Mēs arī to visu darām uzmanīgi, laicīgi, pārbaudām kaut vai desmit reizes, nodrošināmies, lai nav pēc tam nekādi brīnumi," stāsta Maksimovs.
Kalniņam tas vidēji aizņem nedēļu vai pusotru. Laika gan vienmēr pietrūkstot, jo plānot varētu kaut gadu. "Es pats esmu mūziķis, līdz ar to es visu šo procesu uztveru kā māksliniecisku procesu, nevis tehnisku," saka Kalniņš.
Simtgadi atklājošais uguņošanas šovs no citiem gadiem atšķirsies tieši ar muzikālo pavadījumu.
"Tas unikālais šogad ir tas, ka mūzika, kas ir uguņošanas pamats, kas dod impulsu, kā tās ugunis debesīs izskatīsies - tas būs dzīvajā izpildījumā uz tādām piecām lielām, skaistām platformām visas Krastmalas garumā starp Akmens tiltu un Vanšu tiltu," klāsta koncerta režisors un vadītājs Kārlis Anitens.
Priekšnesumā, kur viens no galvenajiem motīviem ir tautasdziesma, kopā ar operdziedātāju Sonoru Vaici uzstāsies, piemēram, grupa “Latvian Voices” un dīdžejs Monsta. "Es nedomāju par to, vai tas ir kaut kas nebijis, jo vis kaut kas ir redzēts – dīdžejs un simfoniskais orķestris, hip-hopa mākslinieki. Vienkārši šie žanri ir jau ļoti, ļoti dziļi iesakņojušies jebkurā kultūrā. Līdz ar to, viņus nedrīkst ignorēt," skaidro uguņošanas mūzikas autors Kristaps Krievkalns.
Tikmēr darbīgu nakti sagaida arī ugunsdzēsēji. Gaidāms vējš un līdz ar to arī lielāka iespēja notikt pirotehnikas izraisītām ugunsnelaimēm. VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas komandiera pienājumu izpildītājs Kristaps Kolbergs norādīja, ka, raugoties statistikā, cilvēki nepaliek apdomīgāki.
"Lielākā kļūda, ko parasti cilvēki pieļauj, ir novieto pirotehniku uz nestabilām virsmām un, aizdedzinot to, diezgan ilgi uzturas klāt un nedodas laicīgi projām. Tāpat arī neievēro drošus attālumus," norāda Kolbergs.
Viņš min divus lietošanas pamatnoteikumus – pirotehnika jāiegādājas pie sertificētiem pārdevējiem un jālasa lietošanas instrukcija. Tāpat daudzdzīvokļu mājas balkons nav piemērota vieta, no kuras raķeti palaist. Neveiksmīgas palaišanas gadījumā aizdegties mēdz ne tikai pašu, bet arī uz kaimiņu balkoniem atstātās mantas.
