Jaundzimušo mirstība Latvijā viena no augstākajām Eiropā

Jaundzimušo mirstība pirmajā dzīves gadā Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā. Speciālisti un par veselības jomu atbildīgie uzskata, ka pie vainas ir vairāku apstākļu kopums, tai skaitā sociāli ekonomiskā situācija, iedzīvotāju vājās zināšanas par veselību, kā arī valsts naudas trūkums specifisku izmeklējumu veikšanai un nesakārtotā perinatālās jeb jaundzimušo aprūpes sistēma.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem jaundzimušo mirstībā tūlīt aiz Rumānijas un Bulgārijas. 6,6 mirušie uz 1000 dzimušajiem. Tomēr ik gadu šis rādītājs uzlabojas - vēl pirms pieciem gadiem Latvija bija līderis ar 11 mirušajiem. Konkrētu iemeslu jaundzimušo mirstībai mediķi un par veselības aprūpi atbildīgie nosaukt nevar. Rīgas dzemdību nama galvenā neonataloģe Ilze Kreicberga min, ka daļa iemeslu varētu būt medicīniska rakstura.

„Viens no jautājumiem, ko esam secinājuši – varbūt nepietiekoši izvērtējam, atpazīstam problēmas augļiem pirms piedzimšanas, kas varētu būt saistītas ar iedzimtām anomālijām, kuras savlaicīgāk gribētos diagnosticēt, un otrs – vispār viņa labsajūtas atpazīšana, tādēļ ir pārstrādāta grūtnieču novērošanas, aprūpes programma,” saka Kreicberga.

Veselības ministrijas ārstniecības nodaļas vadītāja Antra Valdmane uzskata, ka iemesls ir vairāku apstākļu kopums – pašreizējā sociālekonomiskā situācija, cilvēku izglītības līmenis, zināšanas par veselības uzturēšanu, dzīvesveids. Arī Latvijas pediatru asociācijas prezidents Enoks Biķis ir pārliecināts, ka galvenā problēma ir sabiedrības izglītotība veselības jautājumos.

Lai uzlabotu šo situāciju, panākts, ka jau no nākamā gada profesionālajās skolās būs veselības mācības priekšmets. Lai gan sabiedrības izglītošana varētu dot būtisku uzlabojumu, tomēr ar to vien varētu izrādīties par maz, lai būtiski mazinātu jaundzimušo mirstību. Pēc neonataloģes Ilzes Kreicbergas domām, beidzot būtu jāsakārto perinatālās jeb jaundzimušo aprūpes jautājumus.

„Viens no mīnusiem ir perinatālās aprūpes struktūra – mums ir daudzas mazas kņazistes, kas savā nodabā stūros ar kaut ko nodarbojas un pret ko mēs cīnāmies. Normālā valstī specializētai palīdzībai jābūt labi strukturētai un diezgan lielā mērā centralizētai,” uzskata Kreicberga.

Ministrijas pārstāve Antra Valdmane min, ka jau tuvākajā laikā ir plānots šo sistēmu sakārtot un pilnveidot. Šādi centri paredzēti ne tikai Rīgas lielajā slimnīcās - Stradiņos un Dzemdību namā -, bet arī reģionu daudzprofilu slimnīcās. Un riska grupas grūtniecēm ieteiks doties dzemdēt tieši uz šiem centriem. Tādēļ jau no šā gada sākuma papildināts izmeklējumu klāsts, kas iepriekš bija paredzēts tikai riska grupas grūtniecēm, tagad ir pieejams kā valsts apmaksāts pakalpojums ikvienai.

Lai noskaidrotu, kādu vēl slimību riskiem ir pakļauti mūsu jaundzimušie, tuvākajā laikā startēs perinatālās aprūpes un jaundzimušo mirstības audits. Tomēr, lai veiktu pārbaudes uz paaugstināta riska slimībām, ir nepieciešams papildu finansējums, turklāt ģenētiskie izmeklējumi ir ļoti dārgi un pašreiz tos var atļauties tikai riska grupas grūtniecēm.

Gan mediķi, gan par veselības aprūpi atbildīgie ir pārliecināti, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos samazināsies arī zīdaiņu mirstības rādītājs, jo pašreiz tas ir dramatiski augsts - desmit mirušie uz 1000 dzimušajiem - tieši ekonomiski novārdzinātajā Latgalē, kur bieži vien topošajai māmiņai nepietiek naudas, lai aizbrauktu pie ārsta uz regulāro apskati, kur nu vēl uz papildu izmeklējumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti