Svētajā misē piedalījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Svētdien, 14.augustā, Tautas krusta ceļā piedalījās ap 60 000, bet pirmdien galvenajā misē – ap 50 000 cilvēku. Ticīgie atzīst, ka svētki ir garīgs piepildījums, kas dod spēku turpmākajai ikdienai.
Valsts prezidents savā uzrunā pēc svētās mises un procesijas pateicās visiem, kuri lūdz par Latvijas valsti, tautu un mieru pasaulē, “šeit Aglonā caur cilvēku ticību mēs izjūtam dziļu vienotību un cerību rītdienai. Mēs smeļamies spēku savam turpmākajam dzīves ceļam. Mēs pateicamies par mieru mūsu Latvijā un aizlūdzam par mieru pasaulē.”
Vējonis aicināja uz žēlsirdību un arī turpmāku savstarpēju palīdzību kā šovasar, kad vairāku pazudušo bērnu meklēšanā bija iesaistījušies daudzi simti līdzcilvēku.
“Tuvāko mīlestība un līdzcietība ir miera un saticības avots, kas šobrīd ir tik nepieciešams Eiropā un daudzviet citur pasaulē,” tā Valsts prezidents.
Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Pedro Lopess Kintana klātesošos aicināja pārdomāt savu dzīvi, tās apstākļus un vairot līdzcietību.
“Arī šajās dienās mūsu skatieni un sirdis grib būt līdzās tiem, kuri piedzīvo grūtus laikus. Kā to atgādināja Svētais Pāvils - ja viens loceklis cieš, visi locekļi cieš līdzi. Marija mums māca - pieņemt Dievu nozīmē pieņemt citus, sevišķi tos, kuriem ir nepieciešama mūsu palīdzība un viesmīlība,” tā Pedro Lopess Kintana. Apustuliskais nuncijs uzsvēra arī to, ka, domājot par mūžīgo pasauli, kristieši nav aicināti noslēgties no dzīves, bet aktīvi iesaistīties arī sociālās un politiskās aktivitātēs.
Lai gan Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir gada lielākais notikums katoļticīgajiem, tomēr svētki vienuviet pulcē gan katoļus, gan arī citu konfesiju ticīgos no Latvijas un dažādām citām pasaules valstīm.
Šogad 15.augusts iekrīt darba dienā, tomēr svētku galvenajā misē cilvēku ir daudz – aptuveni 50 000. „Mēs nedēļu gājām pie Dievmātes -140 kilometri. Te nu es esmu. Kāpēc bija tas svarīgi? Tā ir tāda kā upurēšanās pašai priekš sevis, ceļš kopā ar skaistiem cilvēkiem, kuriem ir kaut kas kopīgs, visi mīl Dievu. (..) - Būs lielāks spēks, enerģija tālāk dzīvot? - Noteikti, tas ir kaut kāds solis, tuvāk Dievam, tuvāk laimei, pilnībai,” sarunā norāda svētceļniece Jana Moroza.
Ticīgajiem katram ir savs nodoms, ar kādu iet svētceļojumā un piedalās svētajās misēs.
„Mēs nācām ģimeņu nodomā, lai būtu mazāk šķirtas ģimenes, lai būtu dialogs ģimenēm. (..) Prieks par tiem pāriem, kuri iet, Dieva priekšā dod solījumu būt uzticīgs un mīlēt visās mūža dienās,” piebilst svētceļnieks Jānis Rešņa.
„Lūdzos par ģimeni, tuviem cilvēkiem, arī par sevi, par saviem tuviem cilvēkiem,” piebilst Aglonas svētku dalībniece Irēna Urtāne. „Pēc svētkiem ir vieglāk? - Ja es atbraucu uz Aglonu, patiešām ilgi tas vieglums saglabājas, ļoti ilgi,” norāda Urtāne.
Jau otro gadu uz Aglonas svētkiem dodas arī ģimene no Siguldas. Tēvs vēlas savas meitas audzināt, lai viņu dzīves ceļā nav sveša ticība. Jānis pēc savas personīgās pieredzes zina stāstīt, ka bez tās dzīvot ir grūti. ''Es esmu daudz kam cauri izgājis, ja godīgi - esmu brīžiem domājis, kā es vispār esmu vēl dzīvs. Tāpēc tas ir licis aizdomāties, pievērsties meklēt ceļu, viņš ir bijis smags grūts, bet noiets,” stāsta Aglonas svētku dalībnieks Jānis Jēkabsons.
Mierinājums, piedošana, garīga atjaunošanās – tādas sajūtas iegūst uzrunātie ticīgie Aglonas svētkos. Tas ir pārdomu un savas iekšējās pasaules sakārtošanas laiks. „Tas ir tāds kā stiprinājums gandrīz uz visu gadu, līdz nākamajam svētceļojumam,” norāda svētceļniece Mārīte Mukāne.
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos laika apstākļi ticīgajiem bija saudzīgi, arī pirmdien svētku galvenajā Svētajā misē spīdēja saule, padarot atmosfēru Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā gaišu un sirsnīgu.
