Latkovskis atgādināja, ka šī premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība veidota ilgās un sarežģītās sarunās, un pat izskatījās, ka to izveidot nebūs iespējami, “daudz kam nācās pārkāpt pāri” visām koalīcijas partijām, un joprojām ir sarežģīti, tomēr “neredzu, ka mēs kādu no partneriem aizsūtām mājās”.
Arī Dzintars sacīja, ka pilnībā piekrīt šādam viedoklim, piebilstot, ka politikā augstprātība var slikti atmaksāties.
Politiskie partneri jāciena, tie ir Saeimas vēlēšanu rezultāti, sacīja Dzintars, atzīstot, ka koalīcijas sastāvs nav ideāls, taču šobrīd labāku valdību nav iespējams izveidot.
Tikmēr Kariņš neplāno pieprasīt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisiju pēc tam, kad viņš, pametot “KPV LV”, izlēmis pievienoties Nacionālajai apvienībai.
Kariņš pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes to pamatoja ar nepieciešamību saglabāt valdības stabilitāti. Tomēr viedoklis koalīcijas partneriem nav vienprātīgs.
Piemēram, Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns esošajā situācijā saskata koalīcijas līguma nepildīšanu, jo, saglabājot ministru arī pēc partijas nomaiņas, arī līgumā jāgroza partijām noteikto ministriju proporcionālais sadalījums.
“Vitenberga kunga iestāšanās Nacionālajā apvienībā un savas identitātes atrašana ir notikusi. Es apsveicu Vitenberga kungu – nav nekādu problēmu. Tad nākamā sērija ir sākusies par sarunām starp partijām NA un “KPV LV”. Bet tad nākamajai sērijai mēs gaidām, kā tā notiks – kad Ministru prezidents uzskatīs par nepieciešamību vai neuzskatīs par nepieciešamību ierosināt proporciju izmaiņas. Tas ir tā, kā ir pēc līguma. Un mēs sagaidām šo [risināt] tā, lai neviena no pusēm, kura ļoti atbildīgi ir uzsākusi kaut kādas asas kustības, neizvairās no atbildības un neaizskar solidāri atbildīgo personu tiesības,” sacīja Bordāns.
Savukārt gan Dzintars, gan Latkovskis LTV uzsvēra, ka šobrīd ir svarīgāki risināmie jautājumi.
KONTEKSTS:
13. Saeimas vēlēšanās vismazāk balsu ieguvušās “Jaunās Vienotības” pārstāvja Kariņa veidoto valdību Saeima apstiprināja 2019. gada 23. janvārī, 109 dienas pēc parlamenta vēlēšanām, jo sarunas par valdības veidošanu bija smagas un diviem premjera amata kandidātiem nebija izdevies izveidot koalīciju, tāpēc Kariņš 17. decembrī piedāvāja veidot piecu partiju - “Jaunās Vienotības”, Nacionālās apvienības (NA), “Attīstībai/Par!”, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) , kā arī “KPV LV” - koalīciju, ārpus tās atstājot Zaļo un Zemnieku savienību un "Saskaņu".
No partijas “KPV LV” ievēlētā Saeimas deputāte Iveta Benhena-Bēkena nesen pievienojusies partijai “Jaunā Vienotība”, bet ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs iestājās Nacionālajā apvienībā. 13. Saeimas vēlēšanās partija “KPV LV” ierindojās otrajā vietā un ieguva 16 Saeimas deputātu vietas. Jau valdības veidošanas laikā partijā iezīmējās nesaskaņas, un daļa deputātu pameta "KPV LV" frakciju, tagad frakcijā paliks 9 deputāti.
