Jaunas sēņu sugas un alas - Latvijas daba saskaitīta. Intervija ar vadītāju Mukāni

Šogad noslēgušies vērienīgā dabas skaitīšanas projekta lauka darbi. Dažādu biotopu eksperti četru gadu laikā izstaigājuši visas Latvijas teritorijas un apzinājuši vairākas jaunas ķērpju, augu, sēņu sugas, kā arī atraduši jaunas alas. Turpmāk savāktie dati tiks apkopoti un analizēti, taču jau novērota negatīva tendence, ka šo trīs dabas skaitīšanas gadu laikā no apzinātajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, to platība ir samazinājusies jau par 7%. Intervijā Latvijas Radio pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes projekta vadītāja Īrisa Mukāne.

Jaunas sēņu sugas un alas - Latvijas daba saskaitīta. Intervija ar vadītāju MukāniSintija Ambote

Rudenī mēs radio stāstījām par to, ka dabas skaitīšanas projektā ir apsekoti teju 100% no plānotajām teritorijām? Vai šodien varam teikt, ka šie lauka darbi ir noslēgti un Latvijas daba ir saskaitīta?

Kopumā šobrīd dabā apsekoti vairāk nekā 1,3 miljoni hektāru, un tika iesaistīti ap 400 apsekošanas darbu veicēju. Šobrīd noslēgusies ceturtā lauku darbu sezona, un 99% no visas Latvijas teritorijas ir apzināta, bet nākošgad vēl noritēs atsevišķi precizējumi arī kopā ar zemju īpašniekiem, taču šobrīd dabas skaitīšanas lauka darbi ir noslēgušies.

Iepriekšējās sezonās jūs arī izcēlāt īpašākos atklājumus – bija jaunas alas, pilskalni, retu augu atradnes. Ko izdevies atklāt šajā noslēdzošajā sezonā?

Šogad ir atklātas jaunas sēņu sugas. Taču atklājumus kopumā mēs vēl apkopojam. Mēs zinām jau, ka ir atklāts kaut kas jauns, bet nav tik daudz kā iepriekšējos gados. Taču kopumā visās sezonās ir atklātas trīs līdz šim nezināmas alas, viens pilskalns, divas jaunas augu sugas, piecas sēņu sugas, piecas jaunas sūnu sugas, četras ķērpju sugas un daudzu citu reto sugu jaunas atradnes. Pēc dabas skaitīšanas atsevišķu sugu atradnes ir dubultojušās.

Kas kopumā visos kartēšanas gados uzskatāmi par būtiskākajiem atradumiem? Vai paši esat iekšienē izveidojuši tādu sarakstu?

Mums lielākais pienesums šķiet atklātās alas, jo alu un iežu inventarizācija Latvijā vispār nav veikta, un pēc dabas skaitīšanas iepriekš zināmais objektu skaits arī ir dubultojies šajās vietās.

Taču darbs ar alām vēl turpinās, tāpēc arī minēju, ka vēl 99% apzināti, jo tas vēl turpinās, piemēram, Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kur ir daudz šo atsegumu. Par īpašajām lietām runājot, protams, visi eksperti īpaši priecājas par jaunu sugu. Vienam īpašs pārsteigums ir, piemēram, jauns telefons, bet mums tā ir kāda jauna ķērpju suga vai kādi citi dabas atklājumi.

Ko jūs jau šobrīd varat secināt par mūsu dzīvotņu stāvokli? Kuri biotopi ir veselīgāki un kuriem klājas sliktāk, kuri dabas elementi patlaban ir visapdraudētākie Latvijā?

Apsekotas platības gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām. Aizsargājamās teritorijās 87% ir atklāts kāds biotops un tikai 37% - ārpus šīm teritorijām. Tas norāda, ka aizsargātās teritorijās biotopu ir vairāk. Ja visus Eiropas nozīmes biotopus sadala procentuāli, tad Latvijā 2% konstatēti jūras un piekrastes biotopi, 10% ir zālāju biotopi, 18 % saldūdens biotopi, 22% purvu biotopi un 48% mežu biotopi.

Diemžēl viena no negatīvām tendencēm, ko secinājām analizējot datus, ka šo trīs dabas skaitīšanas gadu laikā no apzinātajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem tā platība ir samazinājusies jau par 7%.

Šīs teritorijas ir apartas, apmežotas vai citādi pārveidotas. Savukārt 1,5% zuduši apzinātie mežu biotopi šajos gados. Pārējie secinājumi par biotopiem ir līdzīgi kā bija prognozēts – zālāju biotopi joprojām ir apdraudēti, mainoties mūsu dzīvesveidam. Vairs nav mazās saimniecības ar maziem ganāmpulkiem, bet ir lieli lopu daudzumi un intensīva zemes apsaimniekošana. Latvijā zālāju biotopi konstatēti tikai 60 tūkstošu hektāru platībā, savukārt provizoriski mežu biotopi konstatēti 227 tūkstošos hektāru, un tur dominē vidēja kvalitāte.

Kas ir galvenie ietekmējošie faktori?

Es sliektos domāt, ka noteikti tas ir apstākļu kopums, jo zālājs nav atrauts no klimata pārmaiņām un cilvēku darbības. Taču man šķiet, ka cilvēki ir izglītotāki un vairāk novērtē dabu. Arī Covid-19 laikā pievēršas apkārtējām dabas vērtībām, un mēs varam doties ārā.

Ja kāds grib redzēt ko īpašu, es iesaku doties uz purvu, jo katrā gada laikā un pat diennakts laikā tas ir citādāks.

Kādi ir akūtākie veicamie uzdevumi? Vai tie jāveic katram indivīdam sabiedrībā vai redzat arī kādas nianses, kas jau jāuzlabo kādos dabas aizsardzības normatīvos?

Šie secinājumi, kurus iegūsim par biotopiem, tas attieksies uz politiskiem lēmumiem, ko darīt, lai situācija nepasliktinātos, kādi atjaunošanas pasākumi jāveic. Piemēram, šiem zālāju biotopiem jāveic atjaunošana, tāpat upju straujteču atjaunošana. Savukārt, ko katram individuāli darīt, ir sarežģīti pateikt, jo esam dažādi, bet es teiktu mums ir jānovērtē vērtības, kas mums ir apkārt.

Kas tad notiek tālāk, kādus datus pētīsiet?

Nākošais gads ir izaicinājumu pilns, jo mums jāveic šo savākto datu apkopojums un valdībā jāiesniedz ziņojums par šo pārskatu Eiropas nozīmes biotopu kontekstā. Tāpat turpināsies dabas aizsardzības plānu izstrāde vairākām teritorijām. Dabas skaitīšana kopumā noslēgsies 2023. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt