Kovida krīzei pārejot jaunā krīzē pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, arī nesen izveidotām partijām jāpielāgo savs piedāvājums un programma.
Tieši šajā laikā ārpus valsts devies partijas "Katram un katrai" vadītājs Aldis Gobzems, kura ģimene esot piedzīvojusi naida uzbrukumu, tāpēc viņš ārvalstīs iekārtojot skolā bērnus. Šajā laikā partijas "Katram un katrai" valde izstrādā partijas statūtus, nolikumu. Partijas valdes loceklis, bijušais Daugavpils mērs Igors Prelatovs norādīja, ka, domājot par Latvijas iedzīvotāju grūtībām tikt galā ar izmaksu pieaugumu, būtu jāmazina nodokļi degvielai un citiem resursiem. Tāpat tūlīt risināms jautājums – nākamā apkures sezona.
"Eiropas finansējums mērķtiecīgi jāvirza vienai programmai – siltumenerģijas tarifa mazināšanai, būvējot vai nu šķeldas katlu mājas, vai citādi risināt, kā ienāksim nākamajā apkures sezonā. Mēs nevaram prognozēt gāzes cenas, taču jau tagad jāgatavojas apkures sezonai 2022./2023. gadā," sacīja Prelatovs.
Partiju nesen pārdēvējot, valde papildināta ar valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā pieredzējušiem cilvēkiem. Pašlaik "Katram un katrai" pārstāvji nevar atbildēt, vai turpmākajos mēnešos notiks kas līdzīgs akcijai "Rododendrs", kuras laikā Gobzema un svītas izbraucienus pa Latviju apmeklēja mazāk cilvēku, nekā cerēts. No partijas "Katram un katrai" valdes locekles Solvitas Zvidriņas teiktā jaušams, ka partijā izvērtējot dažādas iepriekšējās norises. Latvijas Radio neizdevās par to pajautāt Gobzemam, jo uz zvaniem, esot ārzemēs, viņš neatbildēja.
Pašpārliecinātības par iespējām vēlēšanās netrūkst partijā "Republika". Tās priekšsēdētājs Sandis Ģirģens norādīja, ka Saeimā pārstāvētie deputāti virza priekšlikumus par mazākiem nodokļiem energoresursiem, degvielai. Tos, kā lielākoties opozīcijas idejas, noraida. Savā programmā partija ierakstīs, ka jāmaina Saeimas vēlēšanu likums un pusei parlamentāriešu jābūt ārpus partiju sarakstiem, tāpat jāsamazina savācamo parakstu skaits referenduma ierosināšanai. Vairāki par "Republikas" biedriem kļuvušie ir bijušās partijas “KPV LV” aktīvisti. Ģirģens gan uzsvēra, ka „Republika” neesot nekādi populisti, bet centriski orientēta partija ar fokusu uz ekonomiku un drošību. Viņš uzskata, ka arī valdībai šajos jautājumos jābūt vēl aktīvākai.
Ģirģens atzīmēja: "Jāatrisina vidējā un ilgtermiņā energoresursu jautājumi vai ar mazas jaudas atomelektrostaciju izbūvi, vai citiem veidiem, kā kompensēt iztrūkstošās enerģijas jaudas. Attiecībā uz drošību joprojām uzskatu, ka mūsu valsts drošība ir uz porcelāna kājām, tā nav stabila. Redzam, ka pilnvērtīgi netika risinātas reformas iekšlietu sistēmā, atalgojums nepieaug."
Par nākotni politikā pārdomās ir no "Republikas" izslēgtais parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis. Reitingi apliecinot viņa popularitāti gan latviešu, gan krievvalodīgo sabiedrībā. Pašlaik Dombrovskis ar līdzgaitniekiem turpinot sarunas par startu vēlēšanās kādas citas partijas rindās. Tās nebūšot Nacionālā apvienība, “Saskaņa”, “Republika”, Aināra Šlesera un Alda Gobzema komandas. Dombrovskis neatkāpjas no galvenā uzdevuma par valsts ekonomikas attīstības stratēģiju, jo īpaši ņemot vērā Latvijas kā tranzītvalsts no Austrumiem uz Rietumiem sarūkošo lomu un vēl neprognozējamās sekas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
"Arvien vairāk atpaliekam no Igaunijas un vēl jo vairāk no Lietuvas, tāpēc šie jautājumi būs vēl vairāk aktuāli. Kā būvēt ekonomiku? Es teiktu – pēc tādu valstu kā Izraēla un Singapūra parauga. Tās bija valstis, kas nekādi nevarēja paļauties uz saviem tuvākajiem lielākajiem tirgiem. Izraēlas gadījumā tās bija arābu valstis, Singapūras gadījumā, protams, Ķīna," skaidroja Dombrovskis.
Partijas "Latvija pirmajā vietā" nometne iepriekš bieži iebilda pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 dēļ. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā no partijas rindām marta sākumā izslēdza valdes priekšsēdētāju Jūliju Stepaņenko, kura neesot atbalstījusi partijas pozīciju par karu Ukrainā un norobežošanos no Krievijas. Deputāti Ļubovu Švecovu izslēdza par atturēšanos Saeimas balsojumā par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Partija arī prasījusi ieviest sodu par krievu okupantu lietotā simbola "Z" un Georga lentīšu publisku izmantošanu.
Tāpat ir par norisēm ekonomikā, stāstīja "Latvija pirmajā vietā" valdes locekle Linda Liepiņa: "Man īsti nav saprotams, kādēļ nevarētu iet tajā virzienā, kur iet Polija, samazinot virknei produktu gan akcīzes, gan PVN nodokli, tādā veidā atslogojot izmaksas visiem Latvijas iedzīvotajiem, nevis tikai konkrētām iedzīvotāju grupām. Par sadarbību ar Krieviju vai attiecību uzlabošanu ar Krieviju tajā dienā, kad sākās karš, šis jautājums, kas savulaik bija "Latvija pirmajā vietā" programmā, tiek atlikts uz nenoteiktu laiku."
Jaunizveidotajām partijām kopā ar vismaz pāris esošās koalīcijas pārstāvjiem būs jāpacīnās par 5% barjeras pārvarēšanu, liecina politisko spēku reitingi. Tiesa, līdz Saeimas vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk par pusgadu, tāpēc spēku samērs vēl var būtiski mainīties.
Politologs: Jaunajām partijām krīzes apstākļos būs lielas problēmas pārliecināt par sevi
Vairumam tā saucamo jauno partiju Latvijā saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā radītajām sekām varētu būt lielas problēmas ar savu piedāvājumu pārliecināt vēlētājus, uzska politologs, sabiedrisko attiecību kompānijas „Mediju tilts” vadītājs Filips Rajevskis. Turklāt krīzes situācijās vēlētāji drīzāk uzticas zināmiem, pieredzējušiem politiskajiem spēkiem, sacīja politologs.
“Šīs partijas, izņemot Vjačeslava Dombrovska partiju, kurš pats no partijas izslēgts, visas tika radītas uz kovida pandēmijas informatīvā fona. Šādā situācijā viņu aktualitāte fundamentāli krītas. Man pagaidām nekas neliecina, ka viņi būtu spējīgi adaptēties jaunajiem apstākļiem un atskatīties uz lietām no jauna skatupunkta,” atzīmēja Rajevskis.
Iepriekš politologs Filips Rajevskis, analizējot 2021. gadu Latvijas politikā, pauda, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām varam sagaidīt pat līdz 60% deputātu nomaiņu parlamentā. Savukārt attiecībā uz politisko partiju pārstāvniecību Saeimā Rajevskis uzskata, ka nebūs tik ievērojama politisko spēku nomaiņa.
