Dienas notikumu apskats

Latvija Venēcijas biennālē aicinās vērtēt daudzdzīvokļu namu arhitektūru

Dienas notikumu apskats

Prezidents neapžēlos nosacītā soda prasības neizpildījušo Ansi Ataolu Bērziņu

Jaunās datu regulas ieviešana nenozīmēšot videoreģistratoru aizliegumu

Jaunās datu regulas ieviešana nenozīmēšot videoreģistratoru aizliegumu

Tuvojoties datumam, kad spēkā stājas jaunā Vispārīgā personas datu aizsardzības regula, Tieslietu ministrija un Datu valsts inspekcija aktīvāk informēs uzņēmējus un iedzīvotājus par jaunās regulas prasībām. Par to Saeimas Juridiskās komisijas sēdē informēja abu institūciju vadības pārstāvji. No komisijas sēdē izskanējušajiem deputātu jautājumiem noprotams, ka patlaban lielas skaidrības par to, kā šī regula tiks piemērota, nav arī Saeimas deputātiem.

Pēc nepilniem diviem mēnešiem, proti, 24.maijā, spēkā stāsies jaunā Vispārīgā personas datu aizsardzības regula. Dažādas ar tās piemērošanu saistītas nianses plānots noteikt Personas datu apstrādes likumā, kura virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā trešdien, 28.martā, atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.  No komisijas sēdē izskanējušajām diskusijām gan var spriest, ka

neskaidro nianšu par to, kā regula tiks piemērota praksē, vēl ir ļoti daudz.

Neskaidrības ir ne tikai uzņēmējiem, kuri uzstādījuši novērošanas kameras pie savu uzņēmumu ieejas vai veido datubāzes, kurās apkopoti klientu dati, bet arīdzan privātpersonām, piemēram, gadījumos, kad, vēloties izvairīties no nepatīkamām situācijām uz ceļa, cilvēks savā automašīnā uzstādījis videoreģistratoru. Datu valsts inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba gan skaidroja, ka

uz cilvēkiem, kas videoreģistratoru izmanto personiskām vajadzībām, neattieksies visas regulas prasības.

„Nevajadzētu publicēt „YouTube” un „Facebook” šos ierakstus un dalīties ar materiāliem, kas satur personas datus, jo primāri šis videoreģistrators tiek lietots, lai aizsargātu savas tiesības un strīda gadījumā vērstos tiesībsargājošajās iestādēs, izmantojot šo ierakstu kā pierādījumu. Personas datu „šērošanai” būtu jābūt sodītai jau šobrīd,” norādīja Dilba.

Juridiskām personām, kas pārkāps datu aizsardzības regulas prasības, draudēs milzīgi sodi.

To apmērs piesaistīts uzņēmumu apgrozījumam, kas lieliem uzņēmumiem var nozīmēt pat miljonus. Bargākus sodus par dažādiem ar personas datu apstrādi saistītiem pārkāpumiem plānots noteikt arī Latvijas likumos.

„Ja likumā paredzētā informācija Datu valsts inspekcijai netiek sniegta vai tiek sniegta nepatiesa informācija, likumā paredzētā soda sankcija fiziskajām personām ir no 75 eiro līdz 750 eiro, bet juridiskajām personām – no 2000 eiro līdz 5000 eiro,” vienu piemēru min Tieslietu ministrijas departamenta direktore Olga Zeile, piebilstot, ka jaunie sodi stāsies spēkā no 2020.gada.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs sola, ka vismaz regulas ieviešanas sākuma posmā galvenais uzsvars tiks likts uz iedzīvotāju un uzņēmēju konsultēšanu: „Datu valsts inspekcija nebūs asins nolaidēji uzņēmējiem, viņus neaizklapēs ciet. Sodi būs pie galējās situācijas, kad, ja vienreiz norāda, ka ir jānovērš, [nenovērš], pie tīšiem pārkāpumiem vai pie iespītēšanās. Tikai tad būs jāpiemēro šie sodi.”

Latvijas Radio novērojis, ka, gatavojoties regulas ieviešanai, atsevišķi uzņēmumi, piemēram, mazumtirgotājs „Rimi” jau mudina klientu karšu īpašniekus atjaunot lojalitātes karšu datus, aizpildot reģistrācijas formas, kas atbilst jaunās regulas prasībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt