Jaunajiem ārstiem piedāvā īsāku «klaušu» laikposmu – piecu gadu vietā trīs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Laikposms, kas jaunajiem ārstiem pēc rezidentūras beigšanas būs jāatstrādā konkrētā vietā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, būs nevis pieci, bet trīs gadi. Par to pirmdien, 14.martā, veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) vienojās tikšanās laikā ar medicīnas studentiem.

Veselības ministrijā (VM) informē, ka ministrs pirmdien tikās ar medicīnas studentiem, kā arī Slimnīcu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un universitāšu pārstāvjiem, lai diskutētu par izmaiņām noteikumos saistībā ar rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanas kārtību.

Belēvičs informēja, ka šie grozījumi paredz mehānisma radīšanu, lai jaunie ārsti pēc rezidentūras pabeigšanas būtu gatavi doties darbā uz ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas. Priekšlikums izveidot šādu mehānismu izteikts no Latvijas Slimnīcu biedrības, ņemot vērā situāciju ar atsevišķu specialitāšu ārstu trūkumu reģionālajās ārstniecības iestādēs.

VM iecerētā mērķa sasniegšanai studentiem piedāvāti divi mehānismi – jaunais ārsts noslēdz līgumu ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas par to, ka pēc studiju beigšanas noteiktu laikposmu strādās konkrētajā vietā nepieciešamajā specialitātē. Šie jaunie ārsti rezidentūras uzņemšanas konkursā būtu jāuzņem prioritāri, vienlaikus ņemot vērā arī sekmes un aktivitātes studiju laikā.

Otrs mehānisms paredz - jaunais ārsts stājas rezidentūrā vispārējā kārtībā un pēc rezidentūras beigšanas noteiktu laiku strādā valsts vai pašvaldības iestādē vai ģimenes ārstu praksē.

VM norāda, ka tikšanās laikā tika rasts kompromiss starp VM, studentu, pašvaldību un slimnīcu pārstāvjiem, vienojoties, ka noteiktais laikposms, kas pēc rezidentūras beigšanas būs jāatstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, ir nevis pieci, bet trīs gadi.

Tāpat puses vienojās uzlabot savstarpējo informācijas apmaiņu, lai topošie ārsti labāk jau studiju laikā iegūtu informāciju par karjeras iespējām reģionos un pašvaldības varētu iepazīties ar studējošajiem. Informācijas apmaiņu paredzēts uzlabot ar regulāru Karjeras dienu starpniecību un interaktīvas platformas izveidi medicīnas studentiem un rezidentiem.

Nākamā VM, studentu, pašvaldību un slimnīcu pārstāvju tikšanās paredzēta šā gada 30.martā.

VM norāda, ka to studentu, kuriem ir noslēgti reģionālie līgumi, uzņemšana rezidentūrā prioritārā kārtībā notika jau pagājušajā gadā, un šo iespēju izmantoja 54 studenti.

Iepriekšējā gadā ir izdevies piesaistīt 1,7 miljonus eiro pašreizējo 200 rezidentūras vietu saglabāšanai, un nākotnē, piesaistot papildu līdzekļus, ir plānots pakāpeniski palielināt rezidentūras vietu skaitu.

Jau ziņots, ka Latvijas Ārstu biedrības valde iepriekš solīja vērsties pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), aicinot apturēt VM topošo dokumentu par jauno ārstu nodarbinātību, liekot ārstiem - rezidentiem piespiedu kārtā strādāt tur, kur dakteru trūkst.

Savukārt Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska iepriekš norādīja, ka viņa atbalsta obligātu jauno ārstu nosūtīšanu darbā reģionos. Viņa norādīja: ja topošie ārsti mācās par valsts naudu, tad viņiem ir "jābūt atbildībai pret valsti", ja tai ir grūti, kā tas ir tagad ar ārstu trūkumu reģionos.

Veselības ministrs Belēvičs iecerētos grozījumus apturēt negrasās, jo pacientiem pieejamība ir jānodrošina arī lauku reģionos.

Tāpat vēstīts, ka jaunie ārsti labprātāk izvēlas darbu pilsētās un reģionos izveidojies mediķu trūkums. Veselības ministrija vēlas mainīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem valsts turpmāk apmaksās jauno ārstu mācības rezidentūrā.

Ministrija rosina – ja jaunais ārsts vēlas rezidentūrā mācīties valsts apmaksātā programmā un par darbu saņemt no valsts atalgojumu, tad viņam nāksies rēķināties, ka valsts arī izvēlēsies, ar kuru ārstniecības praksi vai slimnīcu viņam noslēgt līgumu.

Līdz ar to daudziem jaunajiem ārstiem nākamajos gados var nākties strādāt laukos. Medicīnas studenti jau paziņojuši – ja viņiem piespiedu kārtā liks pamest Rīgu, tad viņi varētu arī pamest Latviju un doties darba meklējumos uz ārzemēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti