Var uzsākt pārgājienu ar dažādiem uzdevumiem, var iekārtot slēpni ienaidnieka vienībai, var arī “vienkārši” piedalīties tā sauktajos sausajos treniņos ar vieglākiem un smagākiem ložmetējiem, granātmetēju "Karl Gustav".
Pavisam netālu iespējams iegūt pirmās iemaņas šaušanā ar mūsu zemessargu pamata ieroci automātu – AK-4. Tas neesot pārlieku sarežģīts ierocis, tā par AK-4 izsakās jaunā Zemessardzes ierindniece, Ventspils Augstskolas 3.kursa studente, rīdziniece Linda Jansone.
Viņa tikusi “iespaidota” rekrutēšanas pasākumā augstskolā un kopā ar divām citām studentēm pieteikusies Ventspils bataljonā. Tagad aizvadītas pirmās apmācību dienas, par kurām Lindai palikuši vien labi iespaidi. Grūti neesot bijis, viņa smaidot saka. Zābaki neberžot un ieroci jau spējot izjaukt un salikt četrās minūtēs. Uz tradicionālo jautājumu par lēmumu iestāties Zemessardzē Linda vien nosaka: “Man liekas, ka te var interesanti pavadīt brīvo laiku. Bez tam arī mans tēvs bija zemessargs. Arī vectēvs bija karavīrs, karoja, abās kājās tika sašauts.”
Jaunajiem labi rezultāti
Trīs dienas ar astoņiem jaunajiem biedriem kā instruktors nodarbojies Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja darbinieks, Zemessardzes kaprālis Artūrs Tukišs.
“Varu teikt tikai labu vien, it sevišķi par šaušanu. Labi rezultāti, turklāt tā bija pirmā reize, kad viņi turēja rokās ieroci. Viens no viņiem sašāva vienkārši pārsteidzoši, iespējams, nākotnē varētu kļūt par snaiperi,” stāstīja kaprālis. Trijās dienās jauno astotnieku apmācījis apieties ar ieročiem, sniedzis pirmās stundas šaušanā, topogrāfijā, karavīra higiēnā, iepazīstinājis ar bruņoto spēku reglamentu.
Par kaprāli Artūrs kļuvis pirms trim gadiem, bet uzsācis gaitas Zemessardzē 2010.gadā. Beidzamajā laikā Zemessardze darbojas intensīvāk, palielinājies mācību daudzums. Tādēļ šogad arī Artūrs piedalījies mācībās jau gandrīz 30 dienas. Par to zemessargi saņem finansiālu atlīdzību, aptuveni 25 eiro dienā. Noteikts, ka tā nepienākas par pārsniegto 30 dienu skaitu.
“Mums jau trūkst instruktoru, tādēļ neatteikšos ierasties uz apmācībām, ja mani palūgs. Galu galā, neatrodas šeit naudas dēļ,” savu attieksmi pret zemessarga dienestu skaidroja Artūrs.
Jaunās metodes
Zemessardzes 46.Ventspils bataljona komandieris majors Jānis Mežavilks uzskata, ka zemessargiem jādod iespējas apgūt instruktoru prasmes, lai panāktu, ka “zemessargi paši apmāca zemessargus”. Instruktoru pietrūkst un šādā veidā, sniedzot vajadzīgās iemaņas ierindas zemessargiem, iespējams uzlabot un paātrināt apmācības. Majors nav tā saucamo apmācību nometņu (trīs nedēļu garumā) principa ieviešanas piekritējs, tomēr atbalsta intensīvas klātienes nodarbības trīs līdz piecu dienu garumā. Apmācības, pēc viņa domām, ieteicams rīkot darba dienās, nevis nedēļas nogalēs, kad gandrīz katru cilvēku vēlas redzēt mājinieki.
Majora vienības atbildības teritorija aptver Venstpils un Talsu novadus, iedzīvotāju blīvuma ziņā mazapdzīvotas teritorijas. Varbūt tas ir noteicošais iemesls, kādēļ salīdzinājumā ar citiem zemessargu bataljoniem šogad 46.Venstpils kājnieku bataljonā pieteicies tik neliels skaits – vien 20 cilvēku (studentu bataljonā pāri par 100). Tuvākajā nākotnē, uzskata komandieris, nāksies pievērst sevišķu vērību rekrutēšanas pasākumu pilnveidošanai.
