Pēc Saeimas vēlēšanām, kā allaž, jaunievēlēto deputātu pirmie darbi būs ķerties pie amatu sadales pašā parlamentā un valdībā. Taču ir vēl virkne svarīgu posteņu, par ko nāksies vienoties.
Tagadējam Valsts prezidentam, arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam un ģenerālprokuroram pilnvaras beidzas jau pēc nedaudz vairāk kā pusgada.
Pārējiem vēlāk, bet arī nākamās Saeimas laikā. Un sarakstu vēl var papildināt ar KNAB vadītāju, kur gan vēl nav skaidrs pašas institūcijas liktenis.
Ja neskaita Valsts prezidentu, par kuru ir īpašs stāsts, lielākās kaislības līdz šim piedzīvotas ap Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatiem. Proti, visvairāk sadursmju un aizdomu, ka slepus tiek bīdīti tādi kandidāti, kas grūtā brīdī, piemēram, piesegtu kādai partijai mīļu oligarhu vai palīdzētu tikt galā ar politiskiem pretiniekiem.
Piemēram, savulaik balsojumā tika izgāzts Jānis Maizītis, kaut bija strādājis labi savā amatā. Tomēr “pret” bija nobalsojusi vismaz daļa no tiem, kuri solīja atbalstīt.
Kopš tā laika tā sauktajai tiesiskuma koalīcijai ar “Vienotību” priekšgalā izdevies panākt, ka visiem balsojumiem izņemot Valsts prezidentu jābūt atklātiem.
“Politiķi paši ir radījuši situāciju, ka sabiedrībā bija ļoti spēcīga prasība pēc atklātas izraudzīšanās procedūras, jo politiķi vienkārši meloja par to ko viņi darīs, ko nedarīs, ko atbalstīs, ko neatbalstīs,” toreiz veiktās pārmaiņas skaidro politologs Jānis Ikstens.
Starp toreiz vainotajiem līdz šim pie varas izdzīvojusi tikai Zaļo un zemnieku savienība. Lai kā gājis, tā uzskata, ka savulaik ar lieliem skandāliem ievēlētās amatpersonas pierādījušas, ka ir cienīgas tikt pārvēlētas vēlreiz. “Tātad – [Juris]Jansona kungs – tiesībsargs, [Ēriks] Kalnmeiera kungs – ģenerālprokurors, [Ivars] Bičkoviča kungs – Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Vai pret kādu no viņiem ir sabiedrībai kādas pretenzijas? Es domāju, ka nē,” iebilst “zaļzemnieku” līderis Augusts Brigmanis.
Visdrošākās izredzes tikt pie vēl viena amata termiņa ir ģenerālprokuroram. Ar Kalnmeiera spēju būt politiski neitrālam un neietekmējamam ir mierā gandrīz visi. Toties par Augstākās tiesas priekšsēdētāju Bičkoviču jaušams, ka “Vienotība” un “zaļie zemnieki” atkal var nonākt pretējās ierakumu pusēs.
“Viņš ir tā kā vēl trekno gadu koalīcijas cilvēks un situācija varētu būt mainījusies – tās mērauklas varētu būt mainījušās kopš 2008.gada, līdz ar to es domāju, ka viņš ir nedaudz sarežģītākā situācijā no pārvēlēšanas viedokļa,” komentē Ikstens.
Atšķirībā no “zaļzemniekiem” “Vienotībā” uzskata, ka Bičkovičs nav pietiekami gādājis par tiesu varas attīrīšanos no negodīgiem darboņiem. “Bičkoviča kungs pēc savas dabas ir ārkārtīgi konservatīvs. Viņam jebkuras pārmaiņas, kuras tiek piedāvātas, kuras tiešām ir nepieciešamas un pieprasītas, viņš to sāpīgi uztver. Un negribētu pārmaiņas,” kritiska ir Saeimas deputāte Ilma Čepāne (“Vienotība”).
Iespējams, lai nodrošinātos pret to, caur demisionējušo Nacionālās apvienības ministri Baibu Broku (NA) Saeimā nonākuši likumgrozījumi, kas parlamentam vispār atņemtu pilnvaras lemt par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Ja tas īstenotos, Bičkoviča pārvēlēšana būtu tikpat kā nodota viņa paša rokās, jo tad kandidatūru apstiprināšanai Augstākās tiesas plēnumam virzītu Tieslietu padome, kuru pats Bičkovičs arī vada.
Apšaubāmas pārvēlēšanas iespējas ir arī tiesībsargam. Jansons opozicionāriem “saskaņiešiem” nepatīk, jo nepietiekami aizstāvot krievu skolas, toties no “Vienotības” dzirdama kurnēšana par pārāk lielām tiesībsarga aktivitātēm, valdošās politikas kritikā.
