Šobrīd Latvijā lūsis joprojām ir medījamo dzīvnieku sarakstā, bet šajā sezonā, kas sāksies decembrī, lūšu medības plānots pieļaut tikai Eiropas Savienības sugu un biotopu direktīvā iekļautajos izņēmumos, norādīja VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
"Mēs izsniegsim atļaujas konkrētu indivīdu ieguvei atbilstoši dzīvotņu direktīvas 16. panta izņēmumiem. Tas būs iespējams tikai tad, ja nav citas alternatīvas jeb pieejas. Viens no piemēriem, ja ir kāds lūšu populācijai netipisks indivīds un tas iet konfliktos ar cilvēkiem, kā arī bieži tiek sastapti savainoti vai novārguši dzīvnieki, kuri ir piespiedu kārta jālikvidē, un šajā gadījumā var būt atļauja nomedīt lūsi. Šādi indivīdi populācijā vienmēr būs, bet mēs katru šo gadījumu izvērtēsim atsevišķi.
Nulles limitu mēs nenoteiksim un pilnībā šīs durvis neaizvērsim līdz brīdim, kad šī kompetence pāries Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā," skaidroja Lūsis.
Savukārt Vides konsultatīvās padomes pārstāvis Andis Liepa vērsa uzmanību uz to, ka, kopš Valsts kontroles revīzijas norādījumiem jau vairāk nekā gadu nav atrisināts jautājums par sugas turpmāko aizsardzības statusu. Tāpat pavasarī 12 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu par lūšu medību liegumu joprojām nav skatījusi Saeimas Tautsaimniecības komisija. Padomes pārstāvji bažījas, ka šobrīd VMD pieņemtais lūšu medību "pagaidu" režīms varētu ieilgt.
"Tas varētu būt reāli, ka mednieku kolektīvi teju katrs rakstīs lūgumu izsniegt lūšu medību atļauju un VMD, viņiem nākot pretī, šīs atļaujas izsniegs. Taču man ļoti interesētu, kādi būs tie pamatojumi, kurus mednieki rakstīs atļauju pieprasījumos. Protams, uzrakstīt var, ka lūšu ir par daudz, ka viņi staigā gar mājām un medniekiem ir konkurents stirnu medībās utt., bet šie argumenti mūsdienās nav tik nozīmīgi, lai, balstoties uz tiem, izsniegtu atļaujas medīt īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieku," stāstīja Liepa.
Pēc Valsts kontroles ziņojuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iniciējusi grozījumus normatīvos, lai lūšus Latvijā noteiktu kā īpaši aizsargājamu, nevis ierobežoti izmantojamu aizsargājamo sugu, bet grozījumi joprojām ir saskaņošanā, stāstīja ministrijas Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Daiga Vilkaste.
"Medības vairs nebūs pieļaujamas, bet tas būs pilnīgi cits regulējums, kur nepieciešams pamatojums, kāpēc šis īpatnis ir jāiegūst vai ir kāds apdraudējums un vai nav kāda cita veida, kā ar to tikt galā.
Taču tas var stāties spēkā tikai tad, kad ir pieņemti šie grozījumi par izmaiņām īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Šobrīd ir saskaņošanas process un pamatā iebilst Zemkopības ministrija, un arī mednieki nav apmierināti ar šo situāciju. Valsts kontroles termiņš ir nākamā gada pavasaris, līdz kuram mums ir jāiesniedz šie grozījumi Ministru kabinetā," stāstīja Vilkaste.
Zemkopības ministrija (ZM) iecerētajiem grozījumiem devusi negatīvu atzinumu, jo vienlaikus jāpārskata arī Medību noteikumi. ZM Meža departamenta pārstāvja Jāņa Bāra ieskatā, jāsagaida arī diskusiju par lūšu medībām Saeimas komisijā.
"Ja taisa grozījumus kādos vienos noteikumus, kas attiecas uz objektu (lūsi), kas minēts arī citos noteikumos, tad būtu arī normāli, ka grozījumi tiek veikti abos noteikumos un tos virza vienā paketē. Vienlaikus bija sabiedriskā iniciatīva, kurā savāca 10 tūkstošus parakstu par lūšu medību aizliegumu Latvijā. Tautsaimniecības komisijā tas jautājums vēl nav skatīts. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka Valsts kontrole ir devusi savus ieteikumus VARAM un ZM, bet Saeima vēl nav pieņēmusi lēmumu šajā jautājumā. Kā gan ministrija, kas ir it kā zemāka institūcija, var lekt priekšā Saeimai, kura vēl nav lēmusi par konkrēto jautājumu?" vaicāja ZM pārstāvis.
Iepriekšējā sezonā lūšu medību kvota bija 80 dzīvnieki un nomedīti tika 77 lūši. Jaunie lūšu medību noteikumi Meža dienesta darba grupā apspriesti aizvadītajā nedēļā, un rīkojumu par gaidāmās sezonas kārtību dienests izdos nākamnedēļ.
Valsts kontrole revīzijas ziņojumā par medību jomu secināja, ka dati par lūšu skaitu Latvijā ir nepilnīgi, kā arī apšaubīja medību limitus un kritizēja uzraudzību. Savukārt atbildīgajām ministrijām jau pērn vasarā rosināja sakārtot normatīvus tā, lai arī Latvijā lūšu aizsardzības statuss atbilstu Eiropā noteiktajam.
"Bet termiņā – šā gada vasarā, kādā abas ministrijas [ZM un VARAM] bija apņēmušās tos [grozījumus] ieviest, tas tomēr vēl nebija veikts. Ministrijas savstarpēji nevarēja saskaņot. Mēs tā esam vienojušies, ka termiņš tiek pagarināts līdz nākamā gada aprīlim," teica Valsts kontroles pārstāve.
