Viens no centrālajiem "Tehnoloģiju gada" pasākumiem būs Baltijas informātikas olimpiāde, kas notiks Latvijā.
Līdz septembra beigām mācību iestādes ir aicinātas iesniegt savus pieteikumus dažādām aktivitātēm un saņemt naudu jaunu speciālistu piesaistei un arī interešu izglītības īstenošanai.
Informācijas tehnoloģiju izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Maksims Jegorovs uzskata, ka jauniešiem ir jādod iespēja apgūt datoriku – jābūt gataviem pārmaiņām, kas sagaida ikkatru nozari, jo tehnoloģijas arvien vairāk ietekmē katru jomu.
"Es domāju, ka papildus vienai valodai, ko cilvēks iemācās, papildus ir jāiemācās noteikti viena programmēšanas valoda. Ja jūs tagad mācaties angļu valodu, tad jums būtu jāiemācās arī programmēt kādā valodā," sprieda Jegorovs.
Tādēļ Informācijas tehnoloģiju izglītības fonds ir izstrādājis mācību materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās.
Rīgas 41.vidusskola jau četrus gadus piedalās pilotprojekta programmā, bērniem jau no 1.klases mācot datoriku. Šīs skolas informātikas skolotāja Dana Tuče-Novika norādīja – šāds projekts ir noderīgs, jo palīdz bērniem kļūt par radītājiem, ne tikai būt par patērētājiem.
"No 1.klases bērniem jau tiek parādīts, ka viņi paši spēj kaut ko radīt, paši spēj kaut ko veidot. Sākot ar nelielām animācijas filmiņām, kuras viņi saliek. Vai, piemēram, ir kādas programmēšanas spēlītes, ko viņi var izveidot. Vai arī paši domāt savas nākotnes profesijas, kur būs vajadzīgs dators kā palīgs," klāstīja Tuče-Novika.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas vadītāja Signe Bāliņa norādīja, ka bailes no jaunajām tehnoloģijām ir saistītas ar nezināšanu un to nesaprašanu.
Tādēļ jau skolā ir par tām jāmāca.
"Tehnoloģijas attīstās un maina mūsu ikdienu. Un, lai mēs būtu gudri šo tehnoloģiju lietotāji, mums ir jāsaprot tie pamatprincipi, kā tas viss darbojās. Nereti mēs baidāmies no lietām. Mūs tagad biedē ar 5G tehnoloģijām. Mēs baidāmies no mākslīgā intelekta, bet īstenībā tie pamatprincipi un pamatlietas… ja mēs tās saprotam, tad mums šis bailes pazudīs," vērtēja Bāliņa.
Arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) uzsvēra informācijas tehnoloģiju nozīmi mācību procesā.
"Tā ir iespēja pastiprināti pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka tehnoloģijas ir mūsu pasaulē. Tas, cik droši cilvēks jūtas tehnoloģiju pasaulē, ietekmē ne tikai izglītības kvalitāti, bet arī to, cik cilvēks spēj sasniegt ambiciozus mērķus, un noteikti tas ietekmē arī iespējas, kādas ir pilnīgi katrā jomā. Jo, ja, kāds domā, ka, piemēram, humanitārajā jomā tehnoloģijas joprojām ir lieka greznība vai kāds rīks, kas ļautu kaut ko papildināt, tad varu teikt ļoti droši, ka arī humanitārajās jomās tehnoloģijas ir dzīves realitāte," atzīmēja ministre.
IT izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Jegorovs skaidroja, ka projekta sākumā svarīgākais darbs ir ar skolotājiem, kuriem jāstāsta par datorikas nozīmi, lai tie tālāk varētu jēgpilni izglītot skolēnus un pamazām izglītības saturā iepludināt aizvien vairāk IT.
