Pēdējā laikā Jēkabpili ir satricinājis iespējamais korupcijas skandāls domē, cīņa par Jēkabpils kā lielpilsētas atzīšanu, kā arī Sēlijas novadu apvienības nu jau pieviltās cerības par atsevišķa Sēlijas novada izvedi. Tādos apstākļos top jaunais Jēkabpils novads. Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji vairāk uztraucas par sadzīves problēmām, ar ko nāksies saskarties ikdienā:

“Es gribētu, lai būtu dota iespēja jaunajiem būt par vadošajiem cilvēkiem vadošos amatos.”

“Pilsētās ir patīkami iebraukt. Tā pati Jēkabpils, Koknese, Aizkraukle ir sakoptas. Nav tā, ka nedomā par cilvēkiem.”

“Satiksme! Ir vietas, kur divreiz nedēļā tikai autobuss iet vai vienreiz dienā. Un tagad, ja jaunās pašvaldības būs, būs lieli attālumi. Kā cilvēks uz centru var tikt, ja viņam nav pašam savas mašīnas, kaimiņa arī nav, kurš varētu atvest? Par to nu gan būtu jāpadomā pašvaldībām.”

“Būtībā lauki paliks kā nomale, un nomale ir nomale.”

Šogad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu Jēkabpils pašvaldības struktūrās un ar politiķiem saistītos uzņēmumos, tika aizturēti divi pilsētas domes deputāti. Ticis pie aizdomās turētā statusa, nu jau bijušais Jēkabpils mērs Aivars Kraps ("Latvijas attīstībai") pats atkāpās no amata.

Taču, kā uzsvēra Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis, šie satricinājumi nav ietekmējuši jaunā Jēkabpils novada veidošanas gaitu:

“Ja mēs skatāmies tīri no lēmumu pieņemšanas jautājumiem, tad lielākā daļa lēmumu tiek pieņemti ar vairākuma balsojumu. Visi deputāti daudz maz vienojas saimnieciskajos lēmumos. Ir atsevišķi lēmumi par kuriem raisās diskusijas, ir arī atšķirīgi balsojumi, taču tā nav tendence.”

Gogulis norādīja, ka viens no lielākajiem nākamā novada izaicinājumiem būs nodrošināt iedzīvotājiem pašvaldības un valsts sniegto pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

“Izaicinājums ir šo pakalpojumu nodrošināt, un nepamest novārtā teritorijas, kur ir maz iedzīvotāju un kur pēc mūsdienīgas pārvaldības sistēmas noteikts, ka pakalpojumiem ir jābūt ekonomiski pamatotiem. Arī Valsts kontrole to prasa, tāpēc ir jābalansē starp to, lai pakalpojums būtu un lai vienlaicīgi tas būtu arī pamatots.

Tas ir svarīgi, jo mēs labi saprotam, ja no kaut kurienes aiziet pašvaldības vai valsts pakalpojums, lēnā garā tā teritorija mirst.

To ir pierādījusi iepriekšējā reforma, un šīs kļūdas, vismaz administrācijas līmenī, mēs negribam pieļaut,” stāstīja Gogulis.

Jēkabpils novada aprises jau ir noteiktas bijušā Jēkabpils rajona robežās, un tagad tiek lemts par to, kā dzīvot tālāk. Neparasta situācija ir izveidojusies Salas novadā, kur, kā atklāj pašvaldības izpilddirektors Arnis Baumeisters, pašvaldība nepiekrīt pievienoties Jēkabpils novadam un vēl joprojām šajā jautājumā gaida Satversmes tiesas lēmumu. Tajā pašā laikā septiņi no deviņiem Salas novada deputātiem kandidē uz vietu Jēkabpils novada domē.

“Satversmes tiesai gaidām spriedumu, cerēsim, ka tas būs labvēlīgs un mēs paliksim kā viens atsevišķs novads. Mums beigās bija divi varianti:  vai nu mēs paliekam autonomi paši par sevi, vai nu mēs piekrītam apvienoties Jēkabpils novadā, bet bez pilsētas, jo novadiem, kas ir atsevišķi no pilsētas, ir citāda politika un darba sfēra. Pilsēta ir pilsēta,” stāstīja Baumeisters.

Vietējā laikraksta “Brīvā Daugava” žurnāliste Inese Zone uzskata, ka vislielākais izaicinājums, jaunajai novada domei, veidojot Jēkabpils novadu, ir apvienot Jēkabpils pilsētu ar pašvaldībām, kuras šo apvienošanos nevēlējās, bet gribēja veidot savu – Sēlijas novadu.

“Mūsu Jēkabpils novada problēma ir tā, ka netika izveidots Sēlijas novads. Patiesībā ne pilsēta, ne novadi nebija tam gatavi, jo pilsēta cerēja palikt pati par sevi kā lielā pilsēta, un Sēlijas novadu pašvaldībā ietilpstošās pašvaldības cerēja atsevišķi izveidot Sēlijas novadu. Līdz pēdējam brīdim šī iespēja pastāvēja, tad vienā brīdī pateica – nē. Tas daudziem ir nepatīkams moments, un tā būs tā problēma, ar ko nāksies tikt galā jaunajai pašvaldībai.

Jēkabpils ir tādā dīvainā situācijā, tā nav kultūrvēsturiskais centrs Sēlijai.

Tā vēsturiski veidojusies citāda iedzīvotāju sastāva ziņā, dažādu citādu iemeslu ziņā. Sēlijā centri bijušas tādas mazās pilsētas kā Viesīte, Aknīste. Tagad tas būs liels izaicinājums kaut kā tomēr sastrādāties un neatstāt šo Sēlijas momentu novārtā. Vēl jo vairāk, ka būs šīs kultūrvēsturiskās zemes, un Sēlijai ir šis statuss, un tas arī iziet ārpus Jēkabpils novada robežām. Tā, ka tur būs jābūt pamatīgai sadarbībai,” stāstīja žurnāliste.

Katrā deputātu kandidātu sarakstā ir sabiedrībā vairāk vai mazāk pazīstami cilvēki. Kā uzsvēra Inese Zone, iedzīvotājiem no šī lielā sarakstu daudzuma, izvēlēties īsto varētu būt pagrūti:

“Sarakstu līderi ar atsevišķiem izņēmumiem ir politiķi, gan labi zināmi novados, gan pilsētā. Salceviča kungs atkal kandidē, Krapa kungs, pašvaldību izpilddirektori vairāki kandidē – Vanaga kungs no Jēkabpils novada, Sproģes kundze no Salas novada, Žuka kungs no Viesītes novada. Viņi visi varētu gūt zināmu vēlētāju atbalstu un tikt ievēlēti.”

Pašvaldību vēlēšanās Jēkabpils novadā tika pieteikti 12 saraksti, to programmās bez jau tradicionālajiem – attīstīsim, atbalstīsim, palīdzēsim – ir arī konkrētāki solījumi. Solīts pilsētā atvērt diennakts aptieku un zobārstniecības kabinetu, jaundzimušo pabalstu palielināt līdz vismaz 500 eiro, vai pat jaunajā Jēkabpils novadā izskaust korupciju.

Vēlēšanu rezultātus Jēkabpils novadā prognozēt ir neiespējami. Tas, kādā sastāvā sanāks un kā strādās nākamā Jēkabpils novada dome, ir atkarīgs no daudziem faktoriem – vēlētāju aktivitātes un, protams, no politisko spēku spējas vienoties.