Pēc viņa teiktā, NATO dalībvalstis parasti atceras par Vašingtonas līguma 5.pantu, kas paredz, ka agresija pret vienu no alianses dalībvalstīm tiek uzskatīta par agresiju pret visām dalībvalstīm. Taču nereti tiek piemirsts par līguma 3. pantu – par uzņemto saistību izpildi, tostarp par to, ka finansējums aizsardzībai nedrīkst būt mazāks par 2% no valsts IKP.
Bērziņš atgādināja, ka Latvijas valdība drīzumā sāks darbu pie valsts nākamā gada budžeta projekta izstrādes. Nākamā gada budžetā ir būtiski jāpalielina finansējums aizsardzībai, jo pretējā gadījumā Latvija 2018.gadā nespēs sasniegt noteikto mērķi – ka aizsardzībai jāatvēl 2% no IKP. „Lai šo apņemšanos sasniegtu, nākamgad jābūt būtiskam pieaugumam,” teica Bērziņš.
Vaicāts, vai Krievija reāli varētu uzbrukt Baltijas valstīm, Bērziņš atbildēja: "Gribētos domāt, ka nē. Reālā situācija ir tāda, ka NATO ir šobrīd spēcīgākā alianse pasaulē, un vai nu Krievijas politiskā vadība ies uz šādu pašnāvniecisku soli. Bet, lai tas nenotiktu, mums pašiem ir jādara viss, lai šī atturēšanas politika būtu efektīva. Lai nebūtu jānonāk līdz otrajam solim - aizsardzībai vai, nedod Dievs, teritoriju atgūšanai."
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Bērziņš norādīja, ka arī Latvijas nostāja bēgļu jautājumā varētu izraisīt ļoti nopietnu NATO dalībvalstu neizpratni. Bērziņš norādīja - ja Latvija vēlas, lai tā no sabiedrotajiem saņem palīdzību, to jāprot arī sniegt. "Mūsu domāšana ir tāda, ka mēs kā mazi bērni gribam, lai mums dod, dod, un dod, bet nedarbojas. Mēs esam citā līgā, no mums prasa citu attieksmi," sacīja Bērziņš.
Jau vēstīts, ka Bērziņš Latvijas vēstnieka NATO amatā nomainīs Māri Riekstiņu.
