Par ietvaru velosatiksmes attīstībai valsts līmenī līdz aizpagājušajam gadam kalpoja deviņdesmito gadu beigās apstiprinātā Velotransporta attīstības valsts programma 1999.-2015.gadam. Šogad, pildot valdības deklarācijā uzdoto, Satiksmes ministrija pasūtījusi jaunu Velosatiksmes attīstības plānu 2018. – 2020.gadam. Nupat beidzās tā sabiedriskā apspriešana.
„Nu, pamatā iesaka izstrādāt nevis šo plānu, bet pilnīgi citu plānu,” tā apspriešanas rezultātus komentē ministrijas nolīgto plāna izstrādātāju – personu apvienības „EIRE projekts” – pārstāvis Valdis Felsbergs. Ieteikumus iesniegušas dažas pašvaldības un nozares aktīvisti.
„Šis ir pats pirmais plāniņš īsam termiņam līdz 2020.gadam, kurā iesākumā ir paredzēts ļoti maz, un ieteikumu saturs principā ir tāds: vajag pilnīgi citu plānu ar pilnīgi citu termiņu, kurā ir paredzēts ļoti daudz.”
Felsbergs skaidro, ka pirmajās redakcijās arī paši plāna autori bija ielikuši daudz vairāk reāli veicamu pasākumu, tomēr tie noraidīti:
„Mēs jau paši to būtu gribējuši, bet mums darba grupā ir visas ministrijas, kas norāda, kas ir padarāms un kas nav, tad pašlaik šajā plānā nav vispār nekādu redzamu, fizisku rezultātu dabā. Viss, kas notiek, tas jau notiek.
Šajā plānā nav pamata ieplānot veidot, piemēram, veloceļus, kuri jau tik un tā tiek veidoti, uzkārt ordeņus un izlikties, ka tas notiek šī plāna dēļ. Nē, tas jau notiek pats par sevi.”
Plāna autoriem nācies saskarties ar situāciju, ka dokuments pasūtīts brīdī, kad valsts budžets nākamajiem gadiem jau saplānots un uz papildu naudu velosatiksmes attīstībai nav ko cerēt. Turklāt, kā izrādās, arī 2017.gadā valsts līmenī faktiski nav datu, uz kā balstīt tālākos soļus veloinfrastruktūras plānošanā. To apliecina arī Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta Autoceļu nodaļas vadītājs Klāvs Grieze.
„Šobrīd ir tāda situācija: it kā mēs zinām, ka velotransportu izmanto, bet mums nav tās statistiskās bāzes apakšā, lai mēs varētu kaut kā kvantificēt un izdarīt secinājumus no tā, kā cilvēki izmanto velotransportu. Ir kaut kādi dati šur un tur, bet nav kopīgu datu par visu valsti vai kaut vai Rīgu.”
Nav arī kopīgas ainas kaut vai par visiem veloceliņiem valstī.
„Satiksmes ministrija atbild par valsts autoceļiem. Pašvaldību autoceļi ir pašvaldību kompetencē, un pašvaldības arī tur atbild par veloceliņu izstrādi. Šobrīd ir tā, ka mēs zinām, kur mums ir veloceliņi, un tad ir ļoti diferencēta un izmētāta [pārējā] informācija. Ir ''EiroVelo'', ir dažādas organizācijas, piemēram, Vidzemes plānošanas reģions ir uzņēmies plānot maršrutus un tādas lietas. Tā kā
ir ļoti izmētāta informācija, bet nav viss kopumā, tāpēc mēs nevaram vērtēt valsti kā vienotu veselumu šobrīd tieši šajā velo jautājumā.”
Apkopot vajadzīgos datus faktiski arī ir šī plāna galvenais mērķis nākamajiem trim gadiem. Vēl arī daži izglītošanas un mārketinga pasākumi, lai audzētu riteņbraukšanas popularitāti. Viss – esošā budžeta ietvaros. Praktiskus pasākumus infrastruktūras uzlabošanā valsts līmenī varēs sākt plānot vien pēc trim gadiem, kad taps nākamais plāns, atzīst Satiksmes ministrijas pārstāvis.
„Šobrīd jā, mēs esam kaut kā mazliet aizkavējušies valstiskā līmenī… Lai gan mums ir bijis tāds dokuments valstiskā līmenī, vēl pirms diviem gadiem bija spēkā,” secina Grieze, kurš pats Satiksmes ministrijā strādā kopš 2016.gada.
„Es biju dziļi vīlies plāna saturā, jo biju gaidījis vismaz kaut kādu redzējumu, stratēģisku virzienu, ideju par to, kā mūsu valsts priekšstāvji vēlas redzēt riteņbraukšanas attīstību Latvijā.” - Tas ir Dainis Kreilis, Rīgas Velo nedēļas rīkotājs un Latvijas Radio 5 raidījuma „Uz riteņiem” vadītājs.
„Pašreiz, manuprāt, vienīgā jēga ir ielikt ķeksīti, ka darbs ir izdarīts, plāns ir uzrakstīts. Es tiešām neredzu lielu jēgu.
Ir iztērēts darbs, laiks, bet es neredzu to kā stratēģisku valsts nozīmes attīstības dokumentu, kas varētu palīdzēt veicināt riteņbraukšanu valstī,”
viņš secina pēc iepazīšanās ar dokumentu. Tajā neesot iekļauts faktiski nekas no viņa pārstāvētajā Riteņbraucēju apvienībā iepriekš apspriestajiem jautājumiem par to, kam šādā plānā pienāktos būt.
„Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri gribētu pārvietoties ar divriteni, bet viņi pagaidām nejūtas droši. Ja būs šādi [droši] ceļi, būs arī braucēji,” saka Kreilis.
Ar nākamajiem trim gadiem izstrādāto valsts velosatiksmes attīstības plānu var iepazīties mājaslapā veloplans.lv.
